Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 13.12.2019.
 

Atrodi atšķirības: politiķu nostāja pirms un pēc vēlēšanām

10.Saeimas vēlēšanas video_f

05.10.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
Visu piecu 10. Saeimā iekļuvušo politisko spēku izvirzītie premjera amata kandidāti vēlēšanu priekšvakarā 1.oktobrī „Kas notiek Latvijā?” (KNL) speciālizlaidumā atbildēja uz jautājumiem par attieksmi pret konkurentiem un nostāju par potenciāliem koalīcijas modeļiem. Tagad, kad vēlēšanas ir aiz muguras, redzams, ka pirmsvēlēšanu izteikumi no pašreizējās nostājas atšķiras.
„Vienotība” par sadarbību ar SC klusēja

Pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība”) KNL vairākkārt uzsvēra, ka apvienības skatījumā prioritārais modelis ir – ka esošā koalīcija turpina darbu. Toties pēc vēlēšanām, lai gan esošās koalīcijas politiķi Saeimā ieguvuši 63 deputātu mandātus, ar ko vairākumam stabili pietiek, V.Dombrovskis iniciējis sarunas arī ar „Saskaņas centru” (SC), piedāvājot ne tikai parlamentāro sadarbību, bet arī sadarbību valdībā un iespējamu ministra krēslu. Vēlētājiem šāds scenārijs netika atklāts – KNL premjers pavēstīja, ka par SC izteikumiem un rīcību „Vienotībai” ir „atsevišķas bažas”, savukārt tad, kad viņam tika uzdots tiešs jautājums par iespējamu sadarbību ar SC, premjers uzsvēra, ka citi iespējamie koalīcijas modeļi nav definēti. Protams, šādām sarunām ir argumentācija par lielas vēlētāju daļas neignorēšanu un spēcīgu opozīciju, tomēr labi SC rezultāti vēlēšanās tika prognozēti jau ilgstoši, kas ir pamats šaubām par „Vienotības” divkosību komunikācijā ar sabiedrību.

„Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iebildes pret SC iesaistīšanu koalīcijā saglabājas arī pēc vēlēšanām, tāpat kā Jāņa Urbanoviča (SC) uzstādījums par to, ka vispirms jāvienojas par darāmajiem darbiem. Tiesa gan, viņš kā vienīgās „sarkanās līnijas” KNL definēja pensiju nesamazināšanu, taču šobrīd SC no „Vienotības” prasa nevis vienošanos par šo jautājumu, bet izvērstāku piedāvājumu 2011.gada budžetam un 7-8 punktu darbības plānu, lai gan ir skaidrs, ka tā sastādīšana ir visu potenciālo partneru līdzatbildība.

ZZS jau aizmirsuši Lemberga pozīciju pret aizdevumu?

Aivars Lembergs (Zaļo un Zemnieku savienība) pirms vēlēšanām izteica versiju par „Vienotības” un SC sadarbību kā galveno modeli, bet vismaz pašlaik šis scenārijs nav īstenojies. Viņš pats gan neapliecināja atbalstu pašreizējai koalīcijai, uzsverot, ka krīzes brīdī jāvieno spēki ar visiem, ar ko var sadarboties. Šādā rakursā acīmredzot arī jāvērtē viņa tikšanās ar J.Urbanoviču, par ko ziņo mediji, bet par ko neesot bijis informēts ZZS pašreizējās Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Akcentu maiņa jūtama arī saistībā ar ZZS pozīciju attiecībā pret starptautiskā aizdevuma programmu. A.Lembergs KNL runāja gan par lielāku budžeta deficītu, gan parāda daļas norakstīšanu. Arī pēc pirmdien it kā panāktās vienošanās līdzšinējās koalīcijas starpā A.Lembergs palika pie tā, ka jādiskutē par deficīta lielumu, atdošanas termiņiem un citām lietām, kamēr A.Brigmanis šādi medijiem nav izteicies, bet premjers pēc sarunām ar ZZS uzsvēra, ka panākta vienošanās par stabilizācijas programmas turpināšanu. Iepriekš KNL V.Dombrovskis politiku nosauca par „iespējamo mākslu”, kamēr stabilizācijas programmas turpināšana un nosacījumu izpilde ir abu pārējo līdzšinējās koalīcijas partneru stingrs uzstādījums.

PLL varu vairs negrib, „Visu Latvijai” rada pretrunas

Apvienības „Par Labu Latviju” (PLL) līderis Ainārs Šlesers uzsvēra, ka PLL ir gatavi sadarboties ar trim politiskajiem spēkiem un tai ir svarīgi īstenot ar organizācijām parakstītās vienošanās. Pēc vēlēšanām PLL ļoti ātri nostādīja sevi opozīcijā un vēl pirms pirmā sarunu raunda jau paziņoja, ka esošajai koalīcijai jāturpina darbs, radot pamatu versijām, vai šādas rīcības iemesls nav vairīšanās piedalīties nepopulāru lēmumu pieņemšanā saistībā ar nākamā gada budžetu.

Saistībā gan ar A.Šlesera, gan citu politiķu nostāju jau pirmsvēlēšanu KNL iezīmējās potenciālās pretrunas saistībā ar „Visu Latvijai”, kuras labie panākumi un noteicošā loma topošajā nacionālās apvienības Saeimas frakcijā rada šaubas par mērenāk noskaņoto partneru vēlmi sadarboties. Atbildot par mājieniem attiecībā uz uzskatu dažādību viņa vadītās apvienības ietvaros, tās vadītājs Roberts Zīle gan riskus noliedza un norādīja uz „Vienotības” neviendabīgo sastāvu. V.Dombrovskis priekšvēlēšanu debatēs gan paziņoja, ka „Vienotība” būs viena partija un „lietas būtību” tas nemaina, taču pirmajās pēcvēlēšanu dienās izskanējušie atšķirīgie viedokļi par sadarbības partneru izvēli starp SC un „Visu Latvijai” liecina, ka šogad tapušās partiju apvienības vēl ne tuvu nav vienprātīgas principiālos jautājumos.

Video: Valdis Dombrovskis, Jānis Urbanovičs, Roberts Zīle, Aivars Lembergs un Ainārs Šlesers par politiskajiem konkurentiem un sadarbības iespējām koalīcijā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 01.10.2010.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: