Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 16.10.2019.
 

Kampars īstermiņā un ekonomika ilgtermiņā

Ekonomika, bizness

09.06.2010. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 10
Kaut arī pagājušajā nedēļā Saeimā opozīcija neieguva vairākumu attiecībā uz pieprasījumu ekonomikas ministram par „Parex bankas” aktīvu pārdošanu, pēc dažām dienām sekoja lēmumprojekts par neuzticības izteikšanu Artim Kamparam. Tikpat neskaidras kā demisijas pieprasīšanas pamatojums ir arī prognozes par balsošanas rezultātiem šo ceturtdien, tomēr šis notikums ir adekvāts atskaites punkts valsts ekonomiskās politikas vērtēšanai attiecīgā ministra kompetenču robežās. Šajā amplitūdā arī šīvakara „Kas notiek Latvijā?” – no demisijas līdz valsts ekonomiskajai politikai.
Pagaidām parlamenta opozīcijas frakciju deputāti, kuri aicina izteikt neuzticību ekonomikas ministram, tā arī nav formulējuši, ciktāl šis pieprasījums balstīts uz ekonomikas ministra pozīciju vai rīcību saistībā ar „Parex banku”, ciktāl tas saistīts ar citiem ministra kompetences jautājumiem. Protams, jo mazāk šo formulējumu, jo vairāk pamata versijai, ka tā ir tikai politiska priekšvēlēšanu ālēšanās bez lielas saturiskās jēgas.

Tai pat laikā, ne ministra demisijas, bet valsts ekonomikas saturiskā jēga, neapšaubāmi, ir saistīta ar virkni ekonomikas resora kompetencē esošiem jautājumiem. Kampars sāka ministrēšanu vēl krīzes sākumposmā un tagad līksmošana par ekonomikas stabilizācijas pazīmēm nekādi nedrīkst aizēnot jautājumus par krīzes pārvarēšanas pasākumu pilnvērtību un mērķtiecību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
Aizvadītā vairāk nekā gada laikā ekonomikas ministrs ir uzstājies gan ar plāniem par prioritārajām nozarēm, gan ar visdažādākajām tēzēm par ekonomikas sildīšanu vispār un māju siltināšanu konkrēti, valsts atbalsta principiem biznesam kopumā un atsevišķām nozarēm vai mikrouzņēmumiem īpaši, par struktūrfondu dalīšanu. Ir bijusi gan svārstīšanās, gan lemšana par enerģētikas lietām, versijas par darbaspēka un bezdarba tematiku, un vēl daudzas citas lietas.
„Sausais atlikums”, kā mēdz teikt, darbos daudzviet atšķiras no vārdiem. Skandāls starp „Aerodium” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, lai kurā pusē būtu vairāk taisnības, šobrīd jo īpaši bojā ekonomikas resora tēlu. Lai ko neteiktu par oponentu rīcību attiecībā uz kredītiestāžu likuma grozījumiem, ar kuru neizsludināšanu nu jau piedraudējis arī Valsts prezidents, kopš „Parex bankas” nonākšanas ekonomikas resora pārziņā ekonomikas ministra atbildība, protams, ir arī publiska skaidrošana par turpmāko valsts rīcību bankas pārvaldīšanā.

Uz visa šī fona šobrīd, kaut arī vairs dažus mēnešus pirms vēlēšanām, arvien atklāts ir jautājums kopumā - ciktāl pienācīgi tiek likti pamati nevis vienkārši Latvijas ekonomikas stabilizācijai un turpmākai attīstībai, bet tādai attīstībai ilgtermiņā, kas spēj kompensēt globālā mērogā visdziļāko lejupslīdi, negatīvo demogrāfiju un emigrāciju, veidojot tādu tautsaimniecību, kas nepieļauj līdzšinējo kļūdu atkārtošanos.

Raidījumā piedalīties aicināti: ekonomikas ministrs, demisijas pieprasītāji, ekonomisti un uzņēmēji.


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: