Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 13.11.2019.
 

250 vai 430 miljoni: kādai budžeta konsolidācijai ir pamats?

Ekonomika, bizness video_f

13.05.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
Premjers pagājušajā nedēļā pieļāva, ka 2011.gada budžets varētu būt jākonsolidē par apmēram 250 miljoniem latu, kas ir krietni mazāk nekā iepriekš prognozētie 400 līdz 500 miljoni latu. Savukārt Latvijas Banka palika pie pārliecības par lielāku samazinājumu nepieciešamību un nostāju nav mainījusi arī šobrīd – pēc pozitīvajiem 1.ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem. 12.maija publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” premjera ārštata padomnieks, „SEB bankas” padomnieks ekonomikas jautājumos Andris Vilks un Latvijas Bankas prezidenta padomnieks Uldis Rutkaste mērojās ar argumentiem par nepieciešamo konsolidācijas apjomu.

A.Vilks jaunos aprēķinus pamatoja ar to, ka IKP nominālajā izteiksmē būs lielāks nekā iepriekš plānots, „tāpēc tur paveras iespējas”. Viņš pauda viedokli, ka nav pamata domāt, ka nākamajos ceturkšņos būs „kaut kādas kolīzijas” un rādītāji būs daudz sliktāki nekā 1.ceturksnī. Tāpat A.Vilks uzsvēra aprīļa budžeta ieņēmumu pārpildīšanos un secināja, ka „rāmis” bijis ļoti pesimistisks un tas dod iespējas tagad šo skaitli koriģēt. Premjera padomnieks sacīja, ka viņam ir grūti pateikt, vai nepieciešamais konsolidācijas apjoms būs 200 vai 300 miljoni latu.

Bet U.Rutkaste sacīja, ka šobrīd pamatoti izskatās 430 miljoni un tik optimistiskam novērtējumam kā 250 miljoni banka arvien neredz pamatu. Eksperts to skaidroja ar faktu, ka ekonomika sāk atkopties eksporta dēļ, bet eksports neienes nodokļus, tos ienes iekšzemes patēriņš, tādēļ nodokļu pieaugums gaidāms nevis uzreiz, bet tikai brīdī, kad eksports sāks „vilkt” arī iekšzemes ekonomiku. U.Rutkaste uzsvēra vēl divas lietas – to, ka vismaz procentu maksājumiem par parādu nākamgad vēl būs izdevumu pieaugums, un to, ka  ir jāraugās arī tālākā nākotnē, kur būs nepieciešams budžeta deficītu vēl samazināt.

Tam, ka pašreizējā nodokļu pārpilde ir skaidrojama ar to, ka plāni bija pamatoti uz ļoti pesimistisku prognozi, piekrita gan Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra direktors Alfs Vanags, gan „Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, kurš izvirzīja jautājumu par spēju iekasēt nodokļus. Savukārt ekonomistam Uldim Osim bija līdzīgs viedoklis ar U.Rutkasti jautājumā par to, ka jāmēģina izmantot situāciju budžetu tomēr konsolidēt vairāk, ko viņš pamatoja ar iekšējiem vai ārējiem riskiem, kas var iestāties gada beigās vai nākamajos gados, „un tad mums vairs šādas iespējas nebūs”. U.Rutkaste arī skaidroja, ka bankas viedoklis, ka konsolidācija jāveic uz izdevumu samazināšanas rēķina, ir pamatots ar aprēķiniem, kas liecina – uz ekonomiku ir mazāks negatīvais efekts, ja samazina izdevumus, nevis palielina nodokļus.

Video: Andris Vilks, Uldis Rutkaste, Alfs Vanags, Mārtiņš Kazāks un Uldis Osis par to, kāda konsolidācija jāveic 2011.gada budžetā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 12.05.2010.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: