Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 13.11.2019.
 

Vai bedres dibens jau pagātnē, priekšā - cerības vai riski?

Ekonomika, bizness

12.05.2010. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 23
Pirms un pēc šīsnedēļas sākumā publiskotajiem jaunākajiem statistikas datiem par iekšzemes kopprodukta rādītājiem izskanējuši paziņojumi, ka ekonomikas recesija jeb lejupslīde ir beigusies. Premjers jau sola, ka nākamgad valsts budžetā vajadzēs mazāku ekonomiju kā plānots, tikmēr skeptiķi atkārto, ka starptautiskā aizdevuma programma ir šķērslis ekonomikas atveseļošanai. Kuras cerību un risku versijas ir cik pamatotas, un kam līdz ar to jānotiek valsts ekonomikā un politikā, pirms un pēc vēlēšanām – tie ir jautājumi šīvakara debatēm „Kas notiek Latvijā?”.
Iespējams, šis ir īstais brīdis atgriezties pie krīzes sākumposmā daudz tiražētajiem V, W, U un L krīzes scenārijiem. Gan salīdzinot notikušo ar paredzēto, lai izvērtētu agrāko pieņēmumu pamatotību, gan lai mēģinātu sākt saprast, kāds burts vai hieroglifs varētu sekot nākotnē. Apzinoties, ka recesijas beigas vēl nav krīzes beigas.
Politiskie lēmumi gan par tautsaimniecību, gan valsts budžetu šobrīd visos fundamentālajos jautājumos lielākoties ir dažādu variantu vai tikai ideju, bet ne izstrādātu projektu līmenī. Sākot ar izmaiņām nodokļos un sociālajā sfērā, turpinot ar budžeta ieņēmumiem un izdevumiem nākotnē.
Premjera nosauktie 250 miljoni kā potenciālais nākamā gada budžeta izdevumu samazinājums nebūt nesakrīt ne ar agrāk sauktajiem 400-500 un Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un dažādu ekonomistu prognozēm. Jebkurā gadījumā, vēl viens budžeta samazinājums vai nodokļu palielinājums var būt gan ieguvums, lai neaudzētu parādus, gan trieciens tautsaimniecībai un sabiedrībai. Arī oponenti, kas aicina pārtraukt starptautiskā aizdevuma programmu, nav pienācīgi atbildējuši, kādi alternatīvie risinājumi būtu iespējami.
Visos variantos arvien paliek atklāti jautājumi par Latvijas tautsaimniecības starptautisko konkurētspēju, jo, lai pilnvērtīgi pārvarētu globālā mērogā visdziļāko ekonomiskā krituma bedri, ir jāseko straujākai izaugsmei, nekā citiem. Ārējo faktoru spektrs šobrīd ir sākot no eiro ieviešanas Igaunijā, beidzot ar Eiropas ekonomikas satricinājumiem Grieķijas dēļ. Bet galvenais iekšējais faktors, protams – kādiem jābūt „mājasdarbiem” politikā līdz vēlēšanām, lai pēc tām nesekotu jauni nepatīkami un nepareizi pārsteigumi.

Raidījumā piedalīties aicināti dažādus uzskatus, versijas un organizācijas pārstāvoši ekonomisti.


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: