Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 14.11.2019.
 

Kā publiskot datus, kas iegūti pa „atvērtu logu”?

Nodokļu politika, VID video_f

18.02.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 2
Dalībnieki 17.februāra publisko debašu „Kas notiek Latvijā?” (KNL) studijā sprieda par Valsts ieņēmumu dienesta datu noplūšanas skandāla tiesiskajiem aspektiem. Attiecībā uz Ceturtās atmodas tautas armijas (4ATA) jau veikto datu lejupielādi būtisks arguments pārkāpumam, iespējams, ir apstāklis, ka dati tika vākti apzināti, kā norādīja „IT centrs” direktors Agris Krusts. Savukārt attiecībā uz iespējamu lejupielādēto datu tālāku izmantošanu pilnu skaidrību neviesa arī Datu Valsts inspekcijas direktore Signe Plūmiņa, kas gan atzina, ka datu aizsardzībā eksistē atkāpes attiecībā uz žurnālistiku.
Pati 4ATA veikto datu lejupielādi par likumpārkāpumu neuzskata, uzsverot, ka „durvis” bija atstātas vaļā. S.Plūmiņa savukārt pauda viedokli, ka likumpārkāpums ir izdarīts, arī „Exigen Services Latvia” izpilddirektors Ivars Puksts to pamatoja ar analoģiju par māju, kurā ir vaļā logs un tāpēc kāds garāmgājējs izlemj paņemt dārgu televizoru. Pretēju viedokli aizstāvēja LTV raidījuma „De facto” vadītāja Ilze Nagla, kas turpināja analoģiju un norādīja uz iespējamo apdrošinātāju reakciju televizora nozagšanas gadījumā. I.Puksts scenārijam piekrita, bet norādīja arī uz konkrētā zagļa sodāmību.

I.Nagla viedokli pamatoja arī ar to, ka 4ATA neko nelauza un interneta lapā nekāds uzraksts nevēstīja par to, ka redzamie dati ir ar likumu aizsargāti. Viņa arī minēja piemēru, kad cilvēks saņem e-pastā saiti uz „caurumu” un pat nenojauš, ka dara kaut ko sliktu. Tam, ka šādu cilvēku nevarētu vainot, piekrita arī A.Krusts, bet viņš norādīja uz atšķirību starp šādu gadījumu un 4ATA, kas „neapzināti to izdarīt nevar”. Arī 4ATA pārstāvis KNL publicētajā intervijā atzina, ka datu savākšanai izmantotas speciālas programmas.

Cits būtisks jautājums ir par tām tiesiskajām konsekvencēm, kas varētu rasties gadījumā, ja iegūtie dati tiks kaut kādā formā publiskoti. S.Plūmiņa uzsvēra, ka lejupielādētie dati nav paredzēti publiskošanai personu identificējošā veidā un nevar tikt publiskoti, jo tas ir likumpārkāpums. Viņas ierosinājums bija mainīt likumdošanu, ja sabiedrība uzskata, ka šiem datiem ir jābūt publiskiem.

Tiesa gan, S.Plūmiņa atzina, ka attiecībā uz žurnālistiku datu aizsardzībā eksistē atkāpes. Bet, kad viņai uzdeva tālākus jautājumus par likumības robežu, viņa vien aicināja vairāk runāt par „sakni” un nevis tālāko informācijas izmantošanu, kā arī izteica šaubas, vai lejupielādētos datus var izmantot nopietnai analīzei.

Video: Signe Plūmiņa, Ivars Puksts, Ilze Nagla un Agris Krusts par to, vai likumpārkāpums bija datus lejupielādēt un vai likumpārkāpums būs tos publiskot. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 17.02.2010.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: