Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 20.06.2024.
 
Datu noplūdei no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) pagaidām nav sekojusi masveidīga informācijas nopludināšana publiskajā telpā, kas it kā nav radījis vistiešākās sekas. Pagaidām. Tomēr, spriežot pēc vakardienas „Kas notiek Latvijā?”, šāda „iemidzinoša” situācija var veicināt vairīšanos no konsekvencēm - notikušā detalizētas publiskas noskaidrošanas, atbildības un adekvātiem secinājumiem.
ūja!!    12:47  |  18.02.2010.

(c) ir gan cerības uz atbildību un sabiedrības interešu respektēšanu, ... Turklāt, tā kā dažādi atlasīta, sakārtota vai (ne)apstrādāta informācija var nonākt gan dažādu žurnālistu rīcībā, gan var kļūt vispārpieejama internetā, tad grūti arī prognozēt iespējamos informācijas izplatības un izmantošanas scenārijus. Nenoliedzami, kaut vai publiski nepieejamu datu par atalgojumiem valsts sektorā publiskošana var būt sabiedrībai noderīga, komplicētākos datos pat neiedziļinoties."" Piedodiet! Bet vai sabiedrības intereses nav ZINĀT SAVU Nodokļu izmantošanu!!!??? 

Jānis    13:03  |  18.02.2010.

Starpcitu, ja var ticēt juristiem, tad nemaz nav iespējams izslēgt no iepirkuma pretendentu loka juridisko personu, ja tai ar nodoļu nomaksu un maksātspēju viss kārtībā, tikai par to, ka iepriekš bijusi neveiksmīga sadarbība un pat ticis lauzts līgums par līdzīga produkta piegādi. Tā kā būs arī citos iepirkumos šie pretendenti. Tas ir viens. Otrs - vakar kārtējo reizi nostiprinājās sajūta, ka ierēdņi ir neuzvarami un nemomaināmi, neatkarīgi no viņu pieļautajām kļūdām. Un lai nesaka ka datu plūsmas dēļ nevarēja notikumu žurnālu analizēt. Starpcitu to var izdarīt ar to pašu programmu, ar kuru viņi bija sazīmējuši tās milzīgās naudas mazgātāju shēmas. (ziņu sižetā pirms pāris nedēļām) 

Mārtiņš  martins iekš miga.lv  13:32  |  18.02.2010.

Izskatās, ka sekas būs tādas, ka atbildību tiešām sāks dalīt, nevis izskatīt katra atbildību atsevišķi. 1. Ir jābūt sankcijām pret izstrādātājiem par to, ka produkts bija nekvalitatīvs, kā rezultātā noplūda šie dati. Šo daļu regulē līgums, rezultātā var gadīties visādi un Exigen var tikt cauri tikai ar sliktu slavu. Žēl. 2. Ir jābūt sankcijām pret auditoriem, ja izrādās, ka problēma netika konstatēta auditā. Ja ir bijuši 3 auditi un konstatē, ka problēma bijusi jau visu auditu laikā, tad jādod pa mizu par katru gadījumu atsevišķi. Tiesa, nepārzinu, kas ir auditoru pienākumos un kādi līgumi tur saslēgti. 3. VID pašam ir jāuzņemas atbildība par * laicīgu datu zagšanas fakta nekonstatēšanu * nekvalitatīva produkta pieņemšanu * faktu kopumā Cik augstu eskalējama šī atbildība? Domāju līdz VID vadībai droši, jo noplūdušie dati tomēr nav sīkums vai pielīdzināmi kaut kādai valdības mājaslapas uzlaušanai, kurai seku nav. Un katra atbildība ir jāvērtē/jāizmeklē atsevišķi, pēc iespējas neatkarīgāk cita no citas. Dalīta atbildība ir bezatbildība, to bērni jau bērnudārzā iemācās. Temats - vai noplūdušie dati nesīs labumu valstij un sabiedrībai kopumā ir pavisam cits, atkarīgs no datiem, atkarīgs no interpretētājiem, atkarīgs no turētājiem, kā un kam padalīsies. Bet tas katrā ziņa hakerus neattaisno, ja tiks atrasti un saukti pie atbildības. 

Janka    13:40  |  18.02.2010.

Kautkas te atkal neiet kopā. Neo intervijā teica, ka caurums bija speciāli iestrādāts. Tagad izrādās, ka tā bija nejaušības kļūda. Ja tā bija nejaušības kļūda, tad Neo protams melo. Bet nezkapēc es vairāk ticu Neo versijai, nevis visiem šiem ierēdņiem... 

ES    15:04  |  18.02.2010.

Nepatika tas, ka tik liels uzsvars tiek likts uz to, bija vai nebija "vaļējs logs" un jāsoda vai nav jāsoda datu nozadzēji. Ja šie datu novilcēji, kas darbojās bez īpašas piesardzības, varēja tik ilgi netikt pamanīti, tak ko lai saka par profesionālu hakeru ielaušanos. Īstie lauzēji pamanās arī daļu pēdu nokopt. Vai datu drošība vispār pastāv? Jebkurš padomju laikā uz savas ādas izbaudījušais "pasta kastīšu" drošības prasības atceras, ka līdztekus krietnai porcijai visādu stulbumu tur bija arī pa racionālajam graudam- dažādi piekļuves līmeņi (tagad- access control), visu piekļuvušo reģistrācija (logging), turklāt ar norādi, par ko tieši interesējās. Ja informācija noplūda, tad nebija grūti atyrast vainīgo. Protams, visam pāri klājās cilvēciskais faktors diapazonā no pofigisma līdz kretīnismam. Kāpēc datu sargāšana bija organizēta tik nemākulīgi vai pavirši? Tā iznāca vai kādam tā vajadzēja? Un cik sistēmās vēl mazas melnas roķeles ir sataisījušas caurumus un pa kluso novelk noslēpumus, kamēr pie lielā zvana cilā to, cik vainīgi ir izstrādātāji un cik- audits. Katrā kārtīgā noliktavā izņemot pamatīgas atslēgas ir arī perimetra apsardze, kas brīdina par svešinieku tuvošanos, un inverntarizācijas, kas ļauj pārbaudīt, vai kāds tomēr nav pa kluso atmūķējis atslēgu vai paracies zem sienas. Vai dati ir mazāk vērtīgi? 

AA    18:40  |  18.02.2010.

Latvijas paradokss: likumīga netaisnība = attaisnojama; nelikumīgi taisnības meklējumi = sodāmi! 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: