Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 13.11.2019.
 

Oranžie ar bārdu – tiešā un pārnestā nozīmē

Politiskās partijas

27.01.2010. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 296
Līdz ar Saeimas pagājušās nedēļas balsojumu par parlamenta mandātu valdībai attiecībā uz starptautisko aizņēmumu, Tautas partija nostiprinājusi savu „iekšējās opozīcijas” statusu valdošajā koalīcijā un vairojusi jautājumus par to, kāda būs tās turpmākā politika. Turklāt par partijas priekšsēdi atkal kļuvušais Andris Šķēle, kurš pēdējā mēneša laikā ar sabiedrību sazinājies lielākoties rakstisku paziņojumu formā, nereti uzstājies kategoriskāk nekā partija. Kāda ir vēl arvien parlamentā visplašāk pārstāvētās partijas un tās līdera stratēģija un taktika, piedāvājumi un intereses vēlēšanu un krīzes gadā – tā ir šīsnedēļas „Kas notiek Latvijā?” tēma.
Jau trīs mēnešus, kopš kongresa, oranžo pirmā persona ir kuluāros nereti par „Bārdu” dēvētais Andris Šķēle. Tomēr, no iepriekšējiem uznācieniem šajā statusā pirms vairāk nekā desmit gadiem un vēlāk, viņa un viņa vadītās partijas enerģija un reputācija ir ļoti atšķirīga, un vārdu spēles lietojot, partijas piedāvājumi jau ir ar, kā mēdz teikt, ar bārdu.
Tautpartijiešu vadošā loma valsts vadībā pirmskrīzes laikā ir pamats šaubām par politekonomikas kļūdām, bet daudzkārtējā partijas biedru un tās līdera iesaiste korupcijas skandālos ir pamatīgi iedragājusi reputāciju un reitingus. No partijas ir aizgājušas vairākas spilgtas personības, un uz šī fona izskan gluži loģiskas versijas, ka oranžo nākotne ir procentu barjeras nepārvarēšana Saeimas vēlēšanās, ko reiz pēc lieliem panākumiem piedzīvoja „Latvijas ceļš”.
Uz šī fona pērnruden Šķēles izteiktais pietiekums kļūšanai par valdības vadītāju, kas būtu viņa ceturtais piegājiens šajā amatā, ir pamats jautājumiem gan par konkrēto piedāvājumu šobrīd, krīzes laikā, gan par principiem Latvijas politikā kopumā. Šķēles piedāvātā lata devalvācijas versija ir iezīmējusi alternatīvu ekonomikā, tomēr kopš partijas kongresa gaidītās izvērstās programmas vēl arvien nav. Atsevišķie paziņojumi par nodokļiem vai valsts pārvaldes reformēšanu deklaratīvi skan skaisti, tomēr par to praktisko īstenošanu un pamatojumu šaubu un jautājumu ir vairāk nekā pamatojumu. Partijas regulārie atšķirīgie viedokļi koalīcijā loģiski rada jautājumus par valstisko atbildību iepretim populistiskām manipulācijām, savukārt politiskā līdera karjeras bagāža ar biznesa aktivitātēm „mežonīgā kapitālisma” laikos un klātesamību dažādos nu jau hrestomātiskos skandālos, sākot ar digitālās televīzijas lietu un beidzot ar „Jūrmalgeitu”, ir pamats jautājumiem par šāda līdera atbilstību sabiedrības pieprasījumam Latvijas politikas nākotnei.

Ņemot vērā dažādos politiķu, ekonomistu, politologu, žurnālistu un vēl daudzu citu sabiedrisku aktīvistu viedokļus par Andra Šķēles vārdiem un darbiem, būtu liels pamats šos jautājumus apspriest televīzijas debatēs, uz ko Tautas partijas vadītājs ticis aicināts jau kopš paziņojuma par atgriešanos politikā. Sākotnēji tas tika atlikts, bet tagad Andra Šķēles nostāja ir – atteikšanās no dalības „Kas notiek Latvijā?” debatēs, bet piekrišana piedalīties tikai intervijas formātā.
Tā kā publiskajā telpā Andrim Šķēlem veltīti ļoti daudzi komentāri un jautājumi, kas lielākoties palikuši neatbildēti, „Kas notiek Latvijā?” autora izšķiršanās starp atteikumu un atbildēm, kaut intervijas formātā tiešraidē, šoreiz ir par labu otrajam variantam. Tāpēc šīsnedēļas raidījuma „Kas notiek Latvijā?” raidījuma viesis būs viens - Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle. Bet jebkurš aicināts piedalīties debatēs neklātienē – e-pasts informācijai, jautājumiem un viedokļiem - knl@knl.lv


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: