Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 20.11.2019.
 

Kāds ir tālākais plāns reformu un citu solījumu izpildei?

Valda Dombrovska valdības video_f

21.01.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 3
Saeimas pilnvarojumu parakstīt jaunos vienošanās dokumentus ar starptautiskajiem aizdevējiem valdība nu ir dabūjusi. Taču ar to darbs nebeidzas, jo turpmāk nāksies reāli izstrādāt un īstenot virkni pasākumu, ko gatavojamies apņemties. 20.janvāra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” daļa politiķu pauda bažas par lielo neskaidrību, kas šobrīd ir par dažādu vienošanās punktu patieso saturu, taču premjers Valdis Dombrovskis („Jaunais laiks”) nesaskatīja neko nepareizu tajā, ka aizdevējiem grasāmies solīt vispārīgas frāzes – pat tad, ja arī pašiem to detalizācija nav skaidra.

Dokumentos fiksēts, ka turpmāko divu gadu laikā paredzama budžeta konsolidācija par 800 – 900 miljoniem latu. Taču nav nekāda izvērsuma, uz kā rēķina šo izdevumu samazinājumu vai ieņēmumu palielinājumu plānots veikt. Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, piemēram, debatēs pauda pārliecību, ka nāksies ķerties klāt pie progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas aizdevējiem netiek solīts.

Tautas partijas Saeimas frakcijas deputāts Māris Kučinskis izteica bažas, ka finanšu ministrs paaugstinās nodokļus, ja Saeima neuzliks ierobežojošus nosacījumus. Savukārt „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Juris Sokolovskis interesējās nevis par nodokļu jomu, bet par pensiju sistēmas un sociālās sfēras reformām, ko solīts sagatavot līdz jūnija beigām. Taču premjers nespēja pateikt, kādi pasākumi ir paredzēti – viņš tikai norādīja uz to, ka Labklājības ministrija ar sociālajiem partneriem „strādā pie risinājumiem” un notiks diskusijas.

Faktiski V.Dombrovskis vairākkārt pauda viedokli, ka mums labāk ir vienošanās projektos ar aizdevējiem ierakstīt pēc iespējas mazāk konkrētu solījumu, lai pēc tam mēs varētu brīvāk pieņemt lēmumus. „Brīvāku roku” atstāšanas princips, iespējams, ir labs, bet tad ir būtiski, lai koalīcijai būtu kaut kāds plāns, ko tā vēlas īstenot, un tas būtu zināms arī sabiedrībai. Premjers norādīja, ka pensiju jautājums būtu jāregulē nevis vēstulē aizdevējiem, bet sociālās drošības stratēģijā, nodokļu jautājums – nodokļu politikas vadlīnijās. Bet viņš nepiekrita kritikai, ka ir nepareizi sasolīt aizdevējiem vispārīgas frāzes pirms šo iekšpolitisko dokumentu tapšanas.

Cita starpā debašu laikā radās jautājums par to, cik daudz detaļu politiķi tiešām nezina, bet cik vēl nevēlas atklāt sabiedrībai. Pēc tam, kad premjers bija sniedzis izvairīgas atbildes par sociālā budžeta izmaiņām, deputāts Aigars Štokenbergs („Sabiedrība citai politikai”) pavēstīja, ka deputātiem pašiem ir jāstrādā profesionālāk un Saeimas sociālo lietu komisijā esot skaidrs, ko nozīmē Pasaules Bankas ieteikumi attiecībā uz pensiju un pabalstu reformu, šos ieteikumus arī uzskaitot.


Video: Augusts Brigmanis, Valdis Dombrovskis, Māris Kučinskis, Juris Sokolovskis un Aigars Štokenbergs par nodokļu un pensiju sistēmas reformām un to, kāpēc mums nav skaidrs, ko tieši solām aizdevējiem. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 20.01.2010.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: