Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 18.11.2019.
 

Kā „griezt” budžeta izdevumus – pensijām vai pasūtījumiem?

Ekonomika, bizness video_f

01.10.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
30.septembra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” (KNL) ekonomisti piedāvāja no politiķu paustajām versijām atšķirīgu skatījumu uz tiem izdevumiem, kas būtu jāsamazina budžeta fiskālās konsolidācijas dēļ. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta nodaļas vadītājs Andris Miglavs konstatēja, ka šobrīd pāri saviem resursiem dzīvo pensionāri, savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas docents un Baltijas Starptautiskā ekonomiskās politikas studiju centra pētnieks Vjačeslavs Dombrovskis norādīja uz rezervēm valsts pasūtījumos. Abu priekšlikumiem gan debatēs parādījās opozīcija.

Eksperti arī KNL studijā uzskatāmi demonstrēja to, ka šobrīd ir divas versijas nākamā gada budžetam – vai samazināt izdevumus tikai par 275 miljoniem latu, vai veikt fiskālo konsolidāciju par visiem 500 miljoniem latu. Sanākušo ekonomistu vidū, atšķirībā no valdības, gan mazākumā palika SEB bankas galvenais ekonomists un premjera ārštata padomnieks Andris Vilks, kurš atbalstīja 275 miljonu latu versiju. Tikmēr citi dalībnieki atbalstīja otru versiju – DnB/NORD bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš to pamatoja ar nepieciešamību atjaunot starptautiskās finanšu sabiedrības uzticēšanos Latvijai un pierādīt, ka šeit „dzīvo pieauguši cilvēki”, Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Sanita Bajāre uzsvēra, ka saistības „tiešām ir jāpilda”, un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste pavēstīja, ka aprēķini norāda uz 500 miljonu latu konsolidācijas nepieciešamību.

U.Rutkaste arī atklāja, ka pēc tikšanās ar aizdevēju pārstāvjiem ir zināms, ka makro prognozes nemainās, līdz ar to par budžeta mērķa pārskatīšanu nav pamata runāt. Vēlāk argumentus par labu pirmajam variantam pavājināja arī A.Vilka piekrišana, ka „būtu jau labi” izpildīt otro variantu, bet vairākus mēnešus „nekādi nav redzami tie 500 miljoni”. Līdz ar to viņa argumentācija arī saistījās ar valdības nespēju vai nevēlēšanos samazinājumus atrast, nevis ekonomisku pamatojumu.

A.Miglava viedoklis bija tāds, ka vajag vairāk naudas likt ekonomikā, „cietinot” tā saukto sociālo spilvenu, konkrētāk – pensijas, jo ekonomika tās šobrīd „nespēj pacelt”. Šādam priekšlikumam gan iebilda Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors un Baltijas Starptautiskā ekonomiskās politikas studiju centra asociētais pētnieks Mihails Hazans.

Tikmēr V.Dombrovska iecerei par valsts pasūtījumu palētināšanu kā risinājumu iebilda gan P.Strautiņš, gan S.Bajāre, kura aicināja viņai ticēt par to, ka ir daudz darīts. V.Dombrovskis gan arī norādīja uz to, ka visas partijas spēlē spēli „Sadalīsim zaudējumus!” un vajag vienoties par solidāru samazinājumu, bet neatkāpās arī no tā, ka valsts pasūtījumos vēl var atrast rezerves. Viņš arī atklāja, ka Eiropas Komisijas pārstāvji atzinuši, ka par šo jautājumu neesot no valdības saņēmuši apmierinošu atbildi.


Video: Andris Vilks, Pēteris Strautiņš, Sanita Bajāre, Uldis Rutkaste, Andris Miglavs, Mihails Hazans un Vjačeslavs Dombrovskis par nepieciešamā izdevumu samazinājuma apjomu un atšķirīgām sasniegšanas versijām. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 30.09.2009.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: