Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 20.08.2019.
 

Izglītība kā prioritāte un prioritātes izglītībā

Izglītība

01.09.2009. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 67
Skolu tīklu optimizācija un skolotāju atalgojuma samazinājums, protesti un risinājumu meklējumi, izglītības politika un finansējuma struktūra dažādiem izglītības nozares līmeņiem un virzieniem – tie ir pamatvirzieni šīsnedēļas debatēm „Kas notiek Latvijā?”.
Valsts budžeta grozījumi, ko pieņēma jūnijā un tiem sekojušie jaunsanākušo pašvaldību lēmumi jūlijā un pat tikai augustā par skolu un skolotāju skaita samazināšanu, ir radījuši drudžainu sajūtu jaunā mācību gada sākumā – vienlaikus ir gan neskaitāmi neatbildēti jautājumi par pieņemto lēmumu pareizību, kā arī to koriģēšanu, gan arī dažādas versijas par to, kas sekos turpmāk, ņemot vērā prognozes par turpmāko izglītības nozares budžeta samazinājumu 2010.gadā.

Skolotāji, kuru protests otrdien pie valdības ēkas, salīdzinot ar tiltu bloķēšanu Bauskā, bija gaužām miermīlīgs, jau pieteikuši potenciālo streiku, un arodbiedrības uzstājušās ar kritisku aicinājumu valdībai. Pašvaldības tikai pirms desmit dienām kongresā nāca klajā ar rezolūciju par neatliekamiem pasākumiem izglītībā. Nemierā un neziņā ir sporta, kā arī mākslas un mūzikas skolas. Šo kritikas uzskaitījumu varētu vēl turpināt, bet skaidrs, ka uz tāda fona Izglītības ministrijas optimistiskie izteikumi, ka reformas ļaus saglabāt, ja ne uzlabot izglītības kvalitāti, nevieš lielu pārliecību.

Izglītība vairākkārt ir definēta kā valsts prioritāte, lai nodrošinātu konkurētspējīgus smadzeņu un darbaroku resursus, bez kuriem būs grūti nodrošināt pienācīgu valsts attīstību. Loģiski. Daudz neskaidrāks ir jautājums par kritērijiem, kam atbilst šis prioritārais statuss – gan attiecībā uz finansējuma apjomu, gan kritērijiem tā sadalei un motivāciju tā efektīvākai izmantotošanai.
Daudziem oponentiem saskan konceptuālais viedoklis, ka izglītībā reformām ir jābūt. Atšķiras versijas, kādām jābūt prioritātēm vai proporcijām starp dažādu izglītības līmeņu nodrošināšanu, kādam jābūt atbildības un resursu dalījumam starp valsts un pašvaldībās funkcijām, starp laukiem un pilsētām, kā risināt dilemmu starp skolotāju skaitu un atalgojumu, un tā tālāk.

Arī pie nepietiekama budžeta par šiem jautājumiem var pieņemt skaidrus lēmumus.
Ilgstošs neskaidrības drudža stāvoklis šajā nozarē, tāpat kā citās, ir ne mazāk kaitīgs kā hroniskā finansējuma nepietiekamība.

Raidījumā piedalīsies izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere, Pašvaldību savienības valdes locekle un Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Rīgas nodaļas priekšsēdētāja Ligita Semjonova un Cēsu rajona nodaļas priekšsēdētājs Modris Krieviņš, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzēja Rita Kaša, biedrības „Pro Futuro” valdes priekšsēdētāja Eva Birzniece.


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: