Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 20.09.2019.
 

Kas uzraudzīs starptautiskā aizdevuma izmantošanu Latvijā?

Ekonomika, bizness video_f doc

30.12.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
Valdības sarunas ar starptautiskajiem potenciālā aizdevuma izsniedzējiem, darbs pie Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas un nākamā gada budžeta grozīšanas sabiedrībā radīja ne mazumu neskaidrību un bažu, tāpēc aktuāls kļuva jautājums par šī aizdevuma izlietošanas uzraudzību.

Lai nodrošinātu ne tikai pozīcijas, bet plašāku Saeimas atbalstu ekonomikas stabilizācijas programmai, uz kā pamata Latvijai lūgt aizdevumu, 10.decembrī Rīgas pilī sešu partiju pārstāvji vienojās par kopīgu pozīciju. Tā sauktā „Adventes vienošanās” paredzēja neatkarīgas finanšu un ekonomikas stabilizācijas procesa uzraudzības padomes izveidi – tajā būtu jābūt Latvijas Bankas, Valsts kontroles (VK) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjiem, Saeimas frakciju pārstāvjiem un neatkarīgiem ekonomikas un finanšu ekspertiem. Programmu Saeima pieņēma, un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Komisija, vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis un citas starptautiskās institūcijas piekrita kopīgiem spēkiem Latvijai piešķirt 7,5 miljardus eiro lielu aizdevumu. Pirmdien mēs uzzinājām, ka pirmā nauda – 589 miljoni eiro no SVF – Valsts kases kontā jau ir saņemta, tātad faktiski ir sācies aizdevuma izmantošanas posms. Taču minētā uzraudzības padome nav izveidota, kas liek vaicāt, vai politiķi to vispār grasās darīt.

Koalīcijas politiķi vajadzību pēc šādas padomes publiski apšaubīja jau pēc budžeta grozījumu pieņemšanas Saeimā. 17.decembra raidījumā „Kas notiek Latvijā?” Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis pieļāva, ka, iespējams, vajag plašu forumu, kurā reizi divos vai trijos mēnešos valdība, uzņēmēji un sadarbības partneri varētu runāt par programmas ieviešanas gaitu. Premjers Ivars Godmanis pret uzraudzības padomes ideju bija vēl noraidošāks un pauda pārliecību, ka jau esošās struktūras „ir pilnīgi pietiekamas” un nekas cits nav jāveido. „Un nejauciet, lūdzu, valdības darbu, neatšķaidiet viņu ar kaut kādu citu vēl struktūru, tas nenotiks!” apgalvoja I.Godmanis.

FM gan informē, ka pirmie saņemtie līdzekļi tiks izmantoti Valsts kases likviditātes nodrošināšanai nākamā gada pirmajā ceturksnī un valsts īstermiņa parāda saistību pārfinansēšanai, un norāda, ka valsts budžeta līdzekļu izlietojuma kontroli jau šobrīd veic VK. Tam var piekrist, taču vēlāk valdība lems par aizdevuma izmantošanu komercbanku sektora un uzņēmējdarbības atbalstam, eksporta veicināšanai, un ir būtiski, vai papildus uzraudzības mehānisms tiks radīts līdz brīdim, kad reāli sāksies šīs naudas izlietošana. „Adventes vienošanos” gan ir parakstījuši arī premjera un finanšu ministra partiju Saeimas frakciju priekšsēdētāji, taču KNL teiktais liecina, ka, neraugoties uz šiem parakstiem, uzraudzības padomi varētu neizveidot. Tam ir grūti atrast argumentus, ja valsts ar aizdevuma līdzekļiem palīdzēs bankām un konkrētiem uzņēmējiem, bet sabiedrības uzticības līmenis politiķiem ir ļoti zems.


Video: Valsts kontroliere Inguna Sudraba, Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Andris Ruselis, Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis un premjers Ivars Godmanis par starptautiskā aizņēmuma izmantošanas uzraudzību. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 17.12.2008.)

Saeimā pārstāvēto politisko partiju un to apvienību frakciju vadītāju vienošanās ekonomikas stabilizācijas plānam (10.12.2008)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: