Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 28.03.2024.
 

2 590 000 latu iekšzemes lidojumiem: vai Šleseram ir plāns?

Satiksme table doc

30.09.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 8
Kamēr nākamā gada budžetā daļa izdevumu jāsamazina, citi nāk klāt – Satiksmes ministrija paredz 2,59 miljonu latu dotāciju iekšzemes lidojumiem no Rīgas uz Liepāju un Ventspili. Lielākā daļa naudas paredzēta aviokompānijas „airBaltic” izmaksu kompensācijai, atlikusī – mazo lidostu infrastruktūrai, taču versijas par nepieciešamajām summām atšķiras. „Kas notiek Latvijā?” pētīja, kāda jēga šai nodokļu maksātāju naudas izdošanai.

Pēc tam, kad valdība uzsāka budžeta izdevumu samazināšanu, nav daudz pozīciju, kurās ir pieaugums. Summa, kas paredzēta lidojumiem starp galvaspilsētu un divām Kurzemes pilsētām, tikai nedaudz atpaliek no 2,7 miljoniem latu minimālās algas palielināšanai valsts sektorā un 3,3 miljoniem pabalstiem invalīdiem no bērnības.

Regulāri lidojumi starp Rīgu un Liepāju tika sākti pērngada pavasarī, bet starp Rīgu un Ventspili šopavasar. Satiksmes ministrija (SM), jautāta par šādiem izdevumiem laikā, kad netiek rasta iespēja paaugstināt algas mediķiem, skolotājiem un policistiem, skaidro, ka šī summa iekšzemes lidojumu nodrošināšanai prasīta jau šāgada budžetā, un tā paredzēta nevis turpmāko, bet jau līdzšinējo lidojumu izmaksu segšanai. 1,49 miljoni latu plānoti Liepājai, bet 1,1 miljoni latu Ventspilij. Sabiedrisko attiecību pārstāve Sandra Maļuha argumentē SM pozīciju, ka iekšzemes lidojumi veicina reģionālo attīstību, tie „nekur pasaulē nav rentabli, to izdevīgums ir redzams tikai kopējā nacionālās ekonomikas kontekstā kā tūrisma plūsmas pieaugums, jaunu darbavietu izveidošana, jaunu investīciju piesaiste, kā arī papildus pārvadājumu plūsmas veidošana”.

Lidojumi ar 14% noslodzi un bez efektivitātes kritērijiem

Aviosatiksmē starp Rīgu un Liepāju lielu daļu vasaras bija četri vai pieci reisi dienā turp un atpakaļ, ar Ventspili divi reisi dienā. Šogad no 11.aprīļa līdz 22.augustam no Ventspils uz Rīgu izlidojuši 5185 pasažieri, pretējā virzienā ielidojis 1371 pasažieris. Liepājā iekšzemes lidotāju ir vairāk – no Liepājas lidostas uz Rīgu no aprīļa sākuma līdz augusta beigām lidojuši 10 303 pasažieri jeb apmēram divas reizes vairāk nekā no Ventspils lidostas, savukārt pretējā virzienā pasažieru skaits ir bijis 5934, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz Ventspils rādītāju. Taču Liepājā regulārie lidojumi tika sākti jau pagājušajā gadā, un statistika liecina, ka šī gada vasaras mēnešos, salīdzinot ar pērno vasaru, avio pasažieru skaits Liepājā ir audzis. (Papildināts 01.10.2008.)

Tiesa gan, kā informē Ventspils domē, virzienā uz Rīgu reisa noslogojums ir 53%, bet pretējā virzienā tas ir tikai 14%. Par Liepājas reisu noslodzi „airBaltic” Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags un Liepājas lidosta informāciju nesniedz. Atšķirīgo noslogojumu var skaidrot ar biļešu cenu atšķirībām – lidojums uz Ventspili maksā, sākot ar 12,70 latiem, uz Rīgu var aizlidot arī par 4,10 latiem. Salīdzinājumam – vilciena biļete no Ventspils uz Rīgu maksā 2,95 latus, tātad teju tikai par latu mazāk. Lidot uz Liepāju ir dārgāk, bet atšķirības nav ļoti lielas – lidmašīnas biļete uz Liepāju maksā 15,80 latus, bet uz Rīgu 7,20 latus.

Ventspils pašvaldības un lidostas pārstāvji pirmo reisu sezonu novērtējuši kā veiksmīgu. Tomēr nav skaidru kritēriju tam, vai līdzšinējie līdzekļi ir devuši vēlamos rezultātus. Solījums investēt līdzekļus reģionālo lidostu attīstībā bija atrodams Aigara Kalvīša valdības deklarācijā, sekmēt reģionālo lidostu attīstību paredzēts arī „Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam”. Lai to nodrošinātu, tika izstrādāta reģionālo gaisa pārvadājumu programma šim pašam periodam, paredzot reisus gan uz Kurzemi, gan Latgali, un saistot lidojumu uzsākšanu ar tūrisma un citu biznesu pieaugumu. Taču šī programma tā arī palikusi nepieņemta. Līdz ar to nav atskaites punktu, lai vērtētu reisu skaita, biļešu cenu, reisu noslogojuma un dotāciju apjoma efektivitāti ne līdz šim, ne turpmāk.

Cik saņems lidostas un „airBaltic”: liecības atšķiras

Martā, piesakot dotāciju projektu, SM valdības locekļus informēja, ka viena reisa Rīga – Ventspils – Rīga izmaksas ir 1501 latu, bet maršrutā Rīga – Liepāja – Rīga - 1541 latu. „airBaltic” šobrīd atsakās ar skaitļiem raksturot rentabilitāti un nepieciešamo kompensācijas apmēru abos maršrutos, jo tie esot „komerciāli jūtīgi dati”.

Reģionālo gaisa pārvadājumu programmā bija paredzēts, ka regulāro iekšzemes lidojumu uzsākšanai un veikšanai līdz 2013.gadam vajadzīgs vairāk nekā 10 miljonu latu finansējums. Programmā šāgada lidojumu starp Rīgu un Ventspili nodrošināšanai bija paredzēts izlietot 650 tūkstošus latu no valsts budžeta. Reāli, kā informē Ventspils dome, nu jau paredzēta 2008.gada zaudējumu kompensācija 878 tūkstošu latu apmērā. Ventspils lidostas uzturēšanas izmaksas plānotas 451 tūkstoša latu apmērā, bet kompensācija aviokompānijai 426 tūkstošu latu apmērā. Pēc šī aprēķina lidosta saņems uz pusi vairāk, nekā bija plānots, bet „airBaltic” pienāktos gandrīz divas reizes mazāk nekā pavasarī plānoja Satiksmes ministrija, paredzot aviokompānijai kompensāciju Ventspils maršrutā 800 tūkstošu latu apjomā.

Liepājas dome, lai gan tā ir vietējās lidostas īpašnieks, komentārus par dotācijas sadali nesniedz vispār. „Iecerēto līdzekļu sadalījumu iekšzemes lidojumu dotācijai var skaidrot un komentēt tikai Satiksmes ministrija,” paziņo Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. Martā SM valdības locekļus informēja, ka, lai nodrošinātu regulāros lidojumus maršrutā Rīga – Liepāja – Rīga trīs reizes dienā, vajadzīga aviokompānijas izmaksu kompensācija 1,49 miljonu latu apmērā. Tagad SM norāda, ka aviokompānijas izmaksu kompensācijai paredzēti 1,155 miljoni latu, bet infrastruktūras attīstībai un darbības nodrošināšanai 335 tūkstoši latu.

Vai lidojumi nākamgad turpināsies?

Ventspils domes informācija liecina, ka 222 tūkstoši latu no 1,1 miljona dotācijas neesot paredzēti 2008.gada zaudējumu segšanai, bet lidostas ekspluatācijas nodrošināšanai 2009.gadā. Pēc analoģijas, iespējams, līdzīgi ir arī ar Liepājas lidostu. Taču, tā kā programma par reģionālajiem gaisa pārvadājumiem nav pieņemta, turpmākā finansējuma esamība vai neesamība nav skaidra. Kad šī gada martā valdība konceptuāli atbalstīja līdzekļu piešķiršanu Liepājas un Ventspils lidostām, premjers Ivars Godmanis izteica priekšlikumu, ka atbalsts lidostām varēs būt tikai vienreizējs. 2007.-2013.gada periodā lidostām gan ir paredzēts arī Eiropas fondu atbalsts – Kohēzijas fonda līdzfinansējums reģionālajām lidostām līdz 7 miljoniem latu. Taču tas ir paredzēts infrastruktūras attīstībai, nevis nerentablu lidojumu finansēšanai.

„Es jums varu apstiprināt to, ka mēs varam veikt iekšzemes lidojumus tad, ja tie saņem atbalstu,” saka „airBaltic pārstāvis J.Vanags. „airBaltic” nesen paziņoja, ka ar ziemas sezonu lidojumus uz un no Liepājas un Ventspils pārtrauks. Reisos uz Liepāju pērn pasažieru skaitā konstatētas „sezonālas izmaiņas”, tātad pieprasījuma trūkums, bet Ventspilī ziemā lidosta reisus nevar apkalpot attiecīgas infrastruktūras trūkuma dēļ. Taču „airBaltic” pārstāvis, atsaucoties uz konfidencialitāti, atsakās konkretizēt, pie kādiem nosacījumiem turpmākajos gados aviokompānija ir gatava iekšzemes lidojumus turpināt, vien atzīstot, ka saskaņā ar līgumiem „mums nav nekāda pamata paļauties, ka arī turpmākajos gados būs atbalsts par veiktajiem lidojumiem”.

Protams, mazo lidostu attīstību nevar nosaukt par sliktu ieceri, tomēr lielāko daļu no dotācijām iekšzemes lidojumiem, ņemot vērā reisu skaitu, paredz piešķirt „airBaltic”, kas, kā nesen tika paziņots, šāgada pirmajā pusgadā strādājusi ar zaudējumiem. Dotācijas par iekšzemes lidojumiem būtiski nemaina kompānijas apgrozījuma rādītājus, līdz ar to jo vairāk jautājums ir – cik liela jēga, ja ne vispār, tad tik lielām dotācijām ir Latvijas ekonomikai un nodokļu maksātājiem. Versijas par finansējuma piešķiršanu lidojumu nodrošināšanai nākamajos gados no SM šī raksta tapšanas laikā saņemt neizdevās, jo ministrijā par šiem jautājumiem publiski varot runāt cilvēks, kurš šobrīd neatrodas Latvijā. Ņemot vērā satiksmes ministra aktivitātes attiecībā uz visu mērogu lidostām, visadekvātāk būtu, ja šis runātvarošais cilvēks ir Ainārs Šlesers – kurš gan cits. Tikai neko vairāk par tradicionālajiem saukļiem, šķiet, šobrīd pateikt nebūtu iespējams, jo, kamēr plānojam dotācijas, konkrēta plāna par iekšzemes lidojumu nākotni Latvijā nav.


Maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu apjoms 2009. - 2011.gadam

Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu iekšzemes lidojumu no Liepājas lidostas un Ventspils lidostas nodrošināšanai”

Regulāro iekšzemes gaisa pārvadājumu attīstības programmas projekts 2007.-2013.gadam”

„Transporta attīstības pamatnostādņu projekts 2007.-2013.gadam”

Ventspils pilsētas domes atbilde par Rīga-Ventspils-Rīga lidojumiem



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: