Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 22.09.2019.
 

Skolās integrēs bērnus ar funkcionāliem traucējumiem

Izglītība doc

18.08.2008. Baiba Sprance  A A A Komentāri: 2
Šobrīd Latvijā nav precīzas statistikas, cik bērniem valstī ir funkcionāli traucējumi. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aprēķinājusi, ka skolas vecuma bērnu skaits veido aptuveni 3% no kopējā skolēnu skaita. Šī gada 17. aprīlī stājās spēkā MK noteikumi “Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem”. No 2007. gada līdz 2013. gadam plāno izlietot 3,7 miljonus latu 38 vispārizglītojošo skolu vides piemērošanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Patlaban pielāgotas tikai piecas vispārizglītojošās izglītības iestādes, bet daļēji – 9. Kuri bērni un ar kādām veselības problēmām mācīsies šajās skolās, izlems vecāki un skolu vadība. Izglītības iestāžu pārstāvji un psihologi šo aktivitāti vērtē tikai kā soli uz integrāciju un vienlaikus paredz daudz problēmu.

Būvdarbus varētu sākt jau nākampavasar

Kopējais ieguldītais finansējums būs 3,7 miljoni latu, no kuriem 3,2 miljoni būs Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, bet nacionālais publiskais līdzfinansējums – 565 550 lati, ko apņemas nodrošināt pašvaldības. Šobrīd bērni ar funkcionāliem traucējumiem Latvijā pirmsskolas izglītību var iegūt 40 speciālās izglītības iestādēs, kurās ir 222 speciālās izglītības grupas, 95 speciālajās pirmsskolas grupās vispārēja tipa pirmsskolas izglītības iestādēs un 12 speciālajās pirmsskolas izglītības grupās pie skolām. Kopumā Latvijā ir 66 speciālās vispārizglītojošās iestādes. Integrēšanai pielāgotas ir tikai piecas vispārizglītojošās skolas, bet daļēji – 9 iestādes.

Izmantojot ERAF un pašvaldību finansējumu, varēs piemērot vismaz 38 vispārizglītojošās skolas. Nolemts, ka pielāgos vienu skolu katrā rajonā un lielajās pilsētās, bet Rīgā sešas skolas. Kuras skolas pielāgot – tas paliks rajonu un pilsētu pašvaldību pārziņā. Atbildīgās iestādes izvērtēs atbilstoši MK noteikumiem Nr. 259, kuros ietverti kvalitātes kritēriji: skolēnu skaits, plānotais izglītojamo skaits uz 2013. gadu, integrējamo skaits, pedagogu profesionālā kvalifikācija, gatavība aktivitāšu uzsākšanai, īstenošanas risku izvērtējums, kā arī projekta izmaksu efektivitāte un iespējas uzlabot gan vides, gan informācijas pieejamību. Valsts sekretāra vietnieces struktūrfondu jautājumos un Eiropas lietās padomniece Inga Misiņa stāsta, ka pieņemti grozījumi iepriekšminētajos noteikumos, kas paredz, ka rajona padome vai pilsētas republikas dome var izvirzīt mazāk punktu ieguvušo skolu, ja spēs šādu lēmumu argumentēt, ka tieši tā skola projektam ir lietderīgāka. Vērtēšanas komisija šādu lēmumu ņems vērā.

“Skolēnu skaits – muļķīgs kritērijs”


Cēsu 2. pamatskolas direktors Ojārs Bicāns ir pārliecināts, ka skolēnu skaita kritērijs ir nevajadzīgs, jo galvenais ir integrējamo dzīvesvietas kritērijs. “Skolēnu skaits ir muļķīgs kritērijs. Galvenais ir bērna dzīvesvietas attālums no skolas,” viņš pamato. Minētā pamatskola jau ir piemērota bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un direktors atzīst, ka speciāli izveidotā klase, kurā mācās 5 bērni, saņem atbalstu gan no skolotājiem, gan pārējiem skolēniem.

“Velku biedrība” ir organizācija, kas darbojas ar mērķi piedāvāt attīstības iespējas ģimenēm, kurās aug bērni ar smagiem garīgās attīstības un citiem funkciju traucējumiem, un rūpēties par bērniem, kas dzīvo nabadzībā. “Velku biedrības” dibinātāja Liāna Velka piekrīt, ka dzīvesvietas kritērijs ir svarīgākais. Viņa domā, ka bērniem ar funkcionāliem traucējumiem būtu labāk mācīties skolā, kurā nav liels skolēnu skaits, lai skolotāji ar speciālo izglītību spētu veltīt visu uzmanību bērniem. Pamatskolas direktors O.Bicāns stāsta, ka skolā ar lielu skolēnu skaitu bērni ir ļoti aprūpēti, jo ar pieciem bērniem strādā divi skolotāji un sociālais aprūpētājs.

Strazdumuižas internātvidusskolas – attīstības centra vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem direktore Ligita Ģeida apliecina, ka skolas ar lielu skolēnu skaitu var nebūt gatavas pielāgoties šo bērnu vajadzībām. “Šīs skolas var nebūt gatavas izveidot mācību plānu atbilstoši bērnu vajadzībām, jo principā jābūt individuālajam plānam,” viņa skaidro. Direktore raizējas, vai pašvaldības un valsts varēs visiem skolēniem nodrošināt skolotājus ar speciālo izglītību.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Izglītības un sociālās psiholoģijas katedras lektore Dace Bērziņa, kura ir strādājusi kā skolas psihologs, stāsta, ka galvenais skolotājiem ir jābūt gataviem strādāt ar bērniem un veidot veselīgu psiholoģisko klimatu. Viņa uzskata, ka lielās skolās skolotāji vairāk pievērsīs uzmanību bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, atstājot novārtā veselos izglītojamos.

Vai pietiks finansējuma?


Katrai skolai vidēji aprēķināts 98 000 latu lieli līdzekļi, bet katra skola uzvērtēs, cik apjomīgs finansējums būs nepieciešams. Strazdumuižas internātvidusskolas – attīstības centra direktore L.Ģeida šaubās, vai ar šo finansējumu būs gana, jo materiālā bāze un mācību līdzekļi ir ļoti dārgi. “Lifta izbūve vidēji maksā 40 000 latu, bet vēl jārēķina mācību līdzekļu un citu remonta darbu izmaksas,” viņa šaubās par finansējuma pietiekamību. Direktore dalās pieredzē un paredz, ka visdārgāk vidi un mācību līdzekļus ir pielāgot bērniem ar kustību redzes un dzirdes traucējumiem. “Skolu vadībām jāsaprot, kādi bērni šajā skolā mācīsies un atbilstoši tam jāiegādājas mācību līdzekļi un jāpiemēro vide,” izvērtē L.Ģeida.

Viena no problēmām ir transporta jautājums – par to sprieda visi speciālisti un direktori. Daži no avotiem šaubījās, vai pašvaldības varēs nodrošināt transportu, ja bērni dzīvos attālās rajona daļās. Bērnu nogādāšanu uz skolu jāveic gan pašvaldībām, gan valstij, ja skola ir valsts pārziņā. Speciālās skolas direktore L.Ģeida dalās pieredzē, ka bērniem būtu jānodrošina mācības skolā, jo mājmācība nenodrošina attīstību un bērnus pārņem depresija. Cēsu 2. pamatskolas direktors min, ka bērnu nogādāšana skolā ir veiksmīgi atrisināta.

Sirsnību iemācīt nevar


Augstskolas lektore Dace Bērziņa uzsver, ka toleranci var iemācīties, strādājot kopā. Psiholoģe stāsta, ka vislabāk būtu veidot veselīgu diskusiju starp skolēniem, lai veselos bērnus nebiedētu nezināmais. “Bērni savstarpēji runājot, sapratīs, ka bērni ar traucējumiem ir tieši tādi paši. Klasesbiedri uzzinās, kādas šim bērnam vajadzības, ko citi var palīdzēt,” viņa atklāj veiksmīgu un pozitīvu attiecību principu. D. Bērziņa zina, ka lielākoties vecākiem un skolotājiem ir aizspriedumi pret šiem bērniem ar traucējumiem, nevis klasesbiedriem. “Ja skolotājam nav iekšējas sasprindzinātības, tad arī bērniem ir viegli nodibināt kontaktu. Tomēr noteikti naidīgi nosakņotā klasē bērnu nevajadzētu ievietot, jo nekādā gadījumā nav gaidāms labs rezultāts,” stingra ir psiholoģes nostāja. Vecumnieku vidusskolu absolvents Vitauts Linge, kuram ir fiziski funkcionāli traucējumi, pierādījis, ka mācīties vispārizglītojošā skolā līdzās veseliem bērniem ir iespējams. „Vēlējos mācīties šajā skolā, jo gribēju pierādīt, ka tas ir iespējams. Pierādīt, lai citi jaunieši nebaidītos no nezināmā. Pierādīt, ka esmu tāds pats kā citi,” skaidro jaunietis. Viņš stāsta, ka bērnos un jauniešos vēl aizvien mājo bailes un vēlme žēlot, bet šīs skolas skolēni un pedagogi atbalstīja vidusskolnieku it visā, kā arī „pieņēma viņu tādu, kāds viņš ir”.

Jau nākošgad pavasarī 38 Latvijas skolās sāksies pārbūves darbi. Tomēr vispirms rajonu un pilsētu rajonu domēm rūpīgi jāizsver, kuras skolas šim projektam ir vispiemērotākās. Runājot ar nozaru speciālistiem top skaidrs, ka šis ir ļoti atbildīgs projekts, jo ikviena nepārdomāta izvēle var novest pie projekta galvenā mērķa nesasniegšanas. Ja kāds no posmiem nebūs realizējams – skolas piemēroto vidi neizmantos tie, kuriem tas vajadzīgs. Tomēr visi šķēršļi būs pārvarami, ja pedagogi un skolas direktori būs gatavi cīnīties ar problēmām un redzēs iespējamos risinājumus. Kādas speciālās skolas audzēknes vārdi pēc nokļūšanas izglītības iestādē “Beidzot es sāku dzīvot!”, iedvesmos skolotājus strādāt ar atbildībās sajūtu, ka tieši viņi ietekmēs kāda jauna cilvēka dzīvi.

MK noteikumi nr. 259 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.3.3.2.apakšaktivitāti "Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem""


Speciālo izglītības iestāžu saraksts


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Izglītība  

     Kas notiek izglītības sistēmā Latvijā?

Vai solījumam palielināt skolotāju algas ir segums? 30.10.2008. Krīgers un Leiškalns pret Rivžu par skolu slēgšanu un skolotāju atlaišanu video_f

Gliemežu skrējiens nebeidzamajās pārmaiņās izglītībā 04.09.2008. Der atcerēties teicienu, ka labāks plāns šodien ir labāks par teicamu plānu rīt

Vai Latvijā ir liegta pieeja augstākajai izglītībai? 04.09.2008. LU rektors Auziņš pret Koķi un Gruškevicu par līdzdalības maksājumiem video_f

Vai skolas direktoram jābūt faķīram? 04.09.2008. Vecāku apvienība: nav Gūtenberga laiki; Koķe: visās skolās ir labas bibliotēkas video_f doc

Mazās skolas – slēgt vai neslēgt? 04.09.2008. Koķe nosauc kritērijus; pamatskolas direktore nepiekrīt par izglītības kvalitāti video_f

Jauns mācību gads – jaunas problēmas vai jauni risinājumi? 02.09.2008. Šonedēļ – par resursiem un rezultātiem izglītības sistēmā

Vai mērķstipendijas samazinās skolotāju trūkumu? 26.08.2008. 2400 eksakto priekšmetu un svešvalodu skolotājiem – papildus 65-150 lati mēnesī video_f doc

Pavērsiens eksakto priekšmetu apguvē: kam, par cik un kādēļ? 13.08.2008. Turpmāk eksaktajos priekšmetos būs uzsvars uz praktiskiem darbiem doc

Vai seksuāli varmākas apdraud bērnus vasaras darbos? 06.08.2008. Visdrošāk meklēt darbu caur NVA vai pašvaldībām doc

Bērni bez izglītības: valstī nav precīzas statistikas 11.07.2008. Tikai šogad tiks uzsākta precīza uzskaite bērniem, kas pamet skolas doc

Skolu skaita samazināšana var skart arī lauku ekoskolas 04.07.2008. Lauku skolas iegūst Zaļo karogu un pierāda, ka līdzvērtīgas pilsētu skolām doc foto

Vismaz 150 lauku skolām draud slēgšana 13.06.2008. Salas pašvaldība cīnīsies, citām skolām neiespējami pastāvēt bez valsts atbalsta doc grafiks

Pamatskola – līdz 6. klasei? 01.02.2008. T. Koķes ieceres par skolu restrukturizāciju vēl nerod atbalstu pedagogos video_f

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: