Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 23.05.2019.
 

Kultūras kanons: kādēļ tas vajadzīgs Latvijas sabiedrībai?

Kultūra doc

11.08.2008. Baiba Sprance  A A A Komentāri: 1
Kultūras ministrijai (KM), sadarbojoties ar dažādu jomu kultūras ekspertiem, top Latvijas kultūras kanons - latviešu kultūras atmiņu kodols. Šis kanons ietvers gan izcilus mākslas darbus, gan aprakstus par personībām, gan notikumiem. Izveidotās arhitektūras un dizaina, skatuves mākslas, kino, literatūras, tautas tradīciju, vizuālās mākslas un mūzikas jomu ekspertu grupas septembra beigās kopā noteiks 84 kultūras objektus. Nākamā gada laikā KM izveidos interaktīvu kultūras kanona mājas lapu, izdos grāmatu un multimediju disku.

2007. un 2008. gadā KM piešķīrusi projektam 45 000 latu, kas bija paredzēts gan konferences organizēšanai 2007. gadā, gan ekspertu darba samaksai, kā arī publisko diskusiju organizēšanai. Katrs eksperts saņem samaksu, kas nepārsniedz 1000 latu apmēru uz visu projekta laiku.

 

2009. gada finansējums ir nepieciešams mājas lapas sagatavošanai, grāmatas un multimediju diska izdošanai. Finansējuma apjoms ir apzināts, tomēr to apstiprināt plānots oktobrī. Pašlaik vēl nav nolemti kanonā iekļaujamie darbi, tādēļ nevar paredzēt, cik lielu līdzekļu daļu jāparedz autortiesību atlīdzībām. Mājas lapā, grāmatā un diskā ir paredzēts iekļaut kanonā esošos darbus vai arī to fragmentus, tādēļ finansējums ir tieši atkarīgs no konkrētu darbu autoratlīdzību apjoma.

Kanons izglītos sabiedrību

Galvenais kultūras kanona izveides mērķis ir izglītot un ieinteresēt sabiedrību par Latvijas kultūras bagātībām. KM darbinieki uzsver, ka cilvēkiem zūd, vājinās piederības sajūta Latvijai. Šis kultūras projekts piederības sajūtu varētu stiprināt. Izveidoto kultūras kanonu – grāmatas un diskus – sūtīs visām skolām un publiskajām bibliotēkām. Šo kanonu varēs izmantot skolotāji, gatavojoties stundām, skolēni – iepazīties, uzzināt, rosināt sevī vēlmi izzināt mākslas pasauli. Jāteic, ka izglītības sistēmā kā vienu no obligātās programmas sadaļām to neiekļaus, bet kultūras kanonu noteikti varēs izmantot kā papildistrumentu mācību procesā. Literatūras jomas ekspertu grupas vadītājs Guntis Berelis uzskata, ka iekļaut šo kanonu izglītības sistēmā nav vajadzības, jo šobrīd esošajā programmā lielākoties viss jau esot. “Es domāju, ka īpaši tas neatšķirsies. Tas būs palīglīdzeklis,” viņš paskaidro. Ļoti pozitīvi uz kultūras kanona pieejamību bibliotēkās un skolās raugās arhitektūras un dizaina grupas vadītājs Jānis Dripe. Viņš ir pārliecināts, ka kultūras nekad nav par daudz, tādēļ šāds kvalitatīvs materiāls ļoti noderēs jebkuram skolēnam un skolotājam. Ne tikai skolēniem, bet arī interesentiem būs pieejami projekta gala produkti, un tos varēs iegādāties. Jau nākošgad visi zinātkārie varēs apmeklēt interneta mājas lapu, kurā būs pieejams kanons. Eksperti apgalvo, ka ik pēc kāda laika perioda kanonu vajadzētu atjaunot un pilnveidot.

Dānijā un Nīderlandē kanons jau izveidots

Dānijā kanonu sāka veidot jau pirms četriem gadiem, kad to rosināja Dānijas kultūras ministrs. Šis kanons raisīja sabiedrībā interesi un plašas diskusijas. Dānijas ministrs kultūras kanonu bija nodēvējis par dāvanu valsts iedzīvotājiem. Tāpat kā Latvijā iecerēts, arī Dānijā projekta rezultāti publicēti grāmatā ar multimediju disku. Kopumā dāņi izdeva 175 000 grāmatas, un 150 000 no tām izplatīja bez maksas izglītības un kultūras iestādēm. Pieejama arī mājas lapa, kur iekļauti materiāli par kanonā esošajiem mākslas darbiem.

Nīderlandē, līdzīgi kā Dānijā, izveidots kanons 2006. gadā, kas publicēts mājas lapā un grāmatā. Iemesls kanona izveidei bija augošā imigrantu plūsma un arī bažas par Nīderlandes vēstures un kultūras nezināšanu. Pēc Nīderlandes Izglītības, zinātnes un kultūras ministres ierosinājuma izveidoja Kanona komiteju, kas arī uzsāka kanona veidošanu. Kanonā ietverti valsts galvenie vēstures fakti un elementi. Mājas lapā pieejams kanons, kā arī norādes par literatūru, muzejiem un vispārējām izglītības tēmām. Kanonu nolemts pārskatīt ik pēc pieciem vai desmit gadiem.

Ekspertu starpā spraigas diskusijas

KM noteikusi, ka eksperti nav ierobežoti, tādēļ katrai grupai dota brīvība izvēlēties to, kas katrā nozarē šķiet nozīmīgākais. Vispirms darba grupas izvēlas 60 objektus, bet līdz vasaras beigām saraksts jāsamazina uz pusi. KM vienojusies ar ekspertiem, ka 60 objektu sarakstu nepubliskos, jo eksperti ir pārliecināti, ka pirmais variants ir tikai darba materiāls. Izvēlētos 30 darbus katrā nozarē piedāvās sabiedrības plašākām diskusijām, kad speciālisti būs sagatavojuši savu viedokļu pamatojumus, ko labprāt apspriestu publiski. Līdz decembra sākumam saraksts jāsamazina līdz 12 vienībām katrā jomā. 

Projekta patronese un Vizuālās mākslas ekspertu grupas koordinatore, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce stāsta, ka katru reizi grupai tiekoties, noris karstas debates. „Tas ir interesanti! Esam godprātīgi strīdējušies un iesnieguši 60 vienības. Vēlāk būs 30, un būs grūtāk, ” viņa ir pārliecināta. Projekta patronese apgalvo, ka kanonam ir jānes prieks, kā arī to nevajag uztvert kā kaut ko nemainīgu.

Kino nozares ekspertu grupas vadītāja Kristīne Matīsa stāsta, ka 12 vienības ir par maz, tomēr tas nozīmē „pacelt latiņu”. Viņa stāsta, ka šogad nebūs iespējas noskatīties filmas, kuras eksperti izvēlēsies, jo šobrīd Maskavā notiks filmu restaurēšanas process. K.Matīsa KM rosinās publisku filmu noskatīšanos organizēt kino „Rīga”, tomēr pagaidām tas esot tikai idejas līmenī.

KM un ekspertu grupas šobrīd ļoti aktīvi iesaistījušās kanona veidošanas procesā. Mērķis – izglītot, iepazīstināt, atcerēties Latvijas kultūras vērtības – tiks sasniegts, ja sabiedrība to vēlēsies. Skolu un publisko bibliotēku plauktos kanona grāmatas klās bieza putekļu kārta, ja skolotāji nemācēs ieinteresēt skolēnus. Jācer, ka Latvija kļūs ne tikai bagātāka par vienu vērtīgu kultūras projektu, bet tāds kļūs arī ikviens Latvijas iedzīvotājs, kas to vēlēsies.   


Dānijas projekta mājas lapa

Nīderlandes projekta mājas lapa


Pēteris Bankovskis, Kanons kā virtuāla vērtība

Agnese Miltiņa, Kultūras kanona nozīme kultūrizglītības aspektā


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: