Minēto bēniņu privatizācijas shēma bija ļoti vienkārša – 2000. gada 22. jūnijā Kuldīgas pilsētas dome noslēdza īres līgumu ar E. Zalānu par divstāvu nama bēniņiem Liepājas ielā 1. Līgumā gan bēniņi dēvēti par divistabu dzīvokli ar palīgtelpām. Jādomā, ka tas darīts apzināti – lai minētā platība vairs nebūtu nama iedzīvotāju kopīpašums, un lai uz tiesībām privatizēt bēniņus varētu pretendēt tikai E. Zalāns. Jau pēc piecām dienām Kuldīgas dzīvojamo namu privatizācijas komisija piedāvā minēto „dzīvokli” privatizēt par sertifikātiem. Dienas laikā privatizācijas pieteikums E. Zalānam ir gatavs, un darījums tiek pabeigts 2000. gada 31. oktobrī. Rezultātā – nepilni 376 kvadrātmetri Kuldīgas pilsētas centrā tiek iegūti par nepilniem 123 sertifikātiem, tātad, par vienu sertifikātu - trīs kvadrātmetri.

Tomēr pēc trim gadiem E. Zalāns izlēma iegūtās telpas pārdod savas sievas uzņēmumam „Diānas Zalānes projektu birojs”. Tolaik intervijā laikrakstam „Latvijas Avīze”, skaidrojot apšaubāmo privatizācijas darījumu, pats E. Zalāns minēto īpašumu dēvē par bēniņiem. „Uzskatu, ka neesmu darījis neko pretlikumīgu! Bēniņus šajā un vēl citos pilsētas namos varēju privatizēt jebkurš,” skaidroja E. Zalāns 2004. gada 5. aprīlī. Minētajā publikācijā ir arī atsauce uz vietējiem Liepājas ielas 1. mājas iedzīvotājiem, kuri sakās pirms tam domājuši, ka veļu žāvējuši bēniņos, nevis divistabu dzīvoklī.

Īpašums uzņēmumam "Diānas Zalānes projektu birojs" pārdots par 12 tūkstošiem latu, kas ir vairāk nekā četras reizes dārgāk nekā E. Zalāns to ieguva īpašumā (pirkuma līgumā fiksētā summa - nepilni 2,4 tūkstoši latu, kas samaksāta sertifikātos). Dzīvoklis 2003. gada sākumā ieķīlāts par nepilniem 30 tūkstošiem latu. Līdz šim ķīla vairākkārt mainīta un tagad tās apmērs ir tuvu 53 tūkstošiem latu.

Minētās summas liek uzdot jautājumu, vai Kuldīgas Domes tā laika vadība ievērojusi likuma ,,Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”  prasības par mantas nodošanu lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Tā laika Kuldīgas domes priekšsēdētājs Arturs Lieģis komentēt tā laika darbības kategoriski atteicās.

Šobrīd minētajā adresē bez E. Zalāna sievas uzņēmuma atrodas vēl trīs firmas – SIA „Projekti un vadība”, kur puse uzņēmuma pieder D. Zalānei, kā arī „Parekss apdrošināšanas kompānija” Kuldīgas filiāle un SIA „Amber Line”.

Laikā, kad notika minētā privatizācija, E. Zalāns bija sava partijas biedra Aigara Kalvīša, kas tobrīd bija ekonomikas ministrs, parlamentārais sekretārs. Kā zināms tieši Ekonomikas ministrija ir tieši tas resors, kas atbild par privatizācijas procesiem valstī. Kontekstā ar pašreizējo E. Zalāna pausto vēlmi iegūt sabiedrības uzticību valdībai, jājautā, vai ētiski apšaubāmā privatizācijas shēma Kuldīgā ir likumīgs un valsts vīra cienīgs solis arī E.Zalāna – premjera kandidāta vērtējumā ? Kā intervijā Latvijas Radio šodien norādīja Tautas partijas premjera kandidāts, tad valdību „vērtē pēc darbiem”.



Īres līgums starp E. Zalānu un Kuldīgas Domi

Kuldīgas pilsētas domes lēmums par Pirkuma līguma slēgšanu

Likuma "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" redakcija 2000. gadā