Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 20.11.2019.
 

Pašvaldību varas ‘jumti’

Pašvaldību vēlēšanas

03.03.2005. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 0
Lai gan kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām Latvijas pagājis laiks, kurā Latvijas partijas mūsu mazgadīgajā demokrātijā varēja augt un stiprināties, pirms šīm vēlēšanām notika vietējo partiju tapšanas vilnis, kas nebūt neliecina, ka valsts mēroga partijas gūst lielāku piekrišanu. Tai pat laikā vairākumā pilsētu neizbēgami vara tiks dalīta starp lielo partiju pārstāvjiem, un vakarvakara diskusija “Kas notiek Latvijā?” bija iespēja spriest par lielāko un populārāko partiju līderu nostāju pašvaldību lietās.

Ko populārākās partijas piedāvā novados?

Šķiet, būtiskākais secinājums ir tas, ka nesamērīgi daudz jautājumus, kas attiecas uz pašvaldību līdzsvarotu darbu vienādos spēles noteikumos, vēl arvien regulē Latvijas iekšpolitikas nebūt ne vienmēr pieņemamās un atbalstāmās tradīcijas. Valsts atbalsta jautājumi, pirmkārt, finanšu jomā, vai arī sadarbība ar valsti ir atkarīga ne tikai no vajadzībām, bet arī no piederības kādam no varas “jumtiem”. Arī tiem, kuri reklāmās daudzina iepriekšējās varas noliegumu, jāatzīst, ka šim faktoram ir ietekme.

Daudzas partijas, gan lielās, gan vietējās, dažadās pašvaldībās savos plānos piesauc eirofondu piesaisti, taču arī šīs naudas sadale ir tikpat neskaidra. Nez, vai varam līdz galam būt pārliecināti arī par veselības aprūpes ilgtermiņa struktūrplāniem, kur arī jau tradicionāla ir Rīgas lēmumu un vietējo interešu pretruna. Līdzīgi ir ar ceļu būvi un remontiem, un vēl citām nozarēm.

Valsts investīciju plāni, jauns attīstības plāns, kas būs par pamatu eirofondu piesaistei nākamajā periodā, teritoriālie plānojumi – tie visi ir vēl izstrādājami dokumenti. Ja domājam par to, kā mazināt “jumtu” nepamatotus lēmumus, acīmredzot, potenciālās iespējas varētu būt pašu pašvaldību savstarpēji koordinētam vai konkrētu nozaru lobijam.

Šķiet, potenciala pretruna starp valstisko konceptu un lokaliem risinājumiem sagaidāma pašvaldībās, kur ir komplicētakas etnisko jautājumu un nepilsoņu temas, ja tur pie varas nonāks valsts likumiem opozīcijā esošie. Ierosme veidot nepilsoņu komitejas pašvaldībās ir nebijis piedāvājums, bet plāni ar finansējuma palīdzību koriģēt mācības minoritāšu skolās jau tuvojas jautājumam par pašvaldības komptences robežām.

Vēl viens līmenis, kas rada “jumtus” vai to trūkumu, ir likumdošana. Laikā pirms vēlēšanām uzmanību īpasi piesaistošie strīdīgie lēmumi par zemes īpašumiem ir iespējami ne jau vienkārši tikai tāpēc, ka vēl ir saglabājušies īpašumi, ko dalīt vai pārdalīt. Pārmērīgi plašas interpretācijas iespējamas, piemēram, nomas nosacījumos, izmantojot arhaisko kadastrālās vērtības kritēriju un pilnīgi publiski nomas formā slēdzot faktiski slēptus nakotnes privatizācijas darījumus ar priekšrocībām nomniekam. Spriežot pēc tā, kas notiek praksē, nez vai var novērtēt, vai šajā jomā vairak grēko lielās vai mazākās partijas - iespējas ir visiem, tāpat kā atbildība par nosacījumu uzlabošanu.

Konceptuālākā līmenī likumdošanas līmeņa spēles noteikumu revidēšana arvien biežāk tiek piesaukta attiecībā uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, nemaz nerunājot, protams, par administratīvi teritoriālo reformu un otrā līmeņa pašvaldībām.

Lai katrā pašvaldībā pati vietējā vara nekļūtu par „jumtu” sliktā nozīmē, lokālā līmenī lēmumus, pēc definīcijas, būtu jākontrolē un jāietekmē vietējām interešu grupām un sabiedriskajai inciatīvai, par ko vakarvakara diskusijā bija runa ne reizi vien. Šis ir tests ne tikai par 12.martu, bet par to, ko velētajs var izdarīt biežāk kā reizi četros gados. Bez ilūzijām, bet arī – bez vaimanoloģijas.



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Pašvaldību vēlēšanas  

     Kas notiek ar partijām pašvaldību vēlēšanās?

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: