Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 26.05.2018.
 

Krīze vai konkrēti cilvēki: vai par zaudējumiem kāds jāsoda?

Finanses, bankas, Parex banka video_f

19.05.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 4
Ņemot vērā tapušās prognozes, ka valsts no atbalsta un ieguldījumiem „Parex bankā”, „Citadele bankā” un „Latvijas Hipotēku un zemes bankā” (LHZB) var ciest zaudējumus, ir pamats jautājumam par atbildību – vai, kas un par ko jāsoda šādu zaudējumu rašanās gadījumā. Protams, jebkuram uzņēmumam ir biznesa riski, tāpat nevar noliegt arī to, ka Latvija piedzīvoja smagu krīzi, taču diez vai atbildīgo personu 18.maija publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” paustos argumentus var saukt par pārliecinošiem.
Finanšu ministrs Andris Vilks, vaicāts par robežu, kad zaudējumi ir pārāk lieli un mums jāprasa atbildība un kāds jāsoda, norādīja uz krīzi un negatīvi novērtēja vien to, ka iepriekš tika pieļauta neizlēmība. Viņš arī atzina – ja par saimniekošanu LHZB būtu pilna atbildība, „es domāju, neviens arī šo darbu neveiktu”. Ministrs skaidroja, ka banku vadību var atbrīvot no atbildības tajos lēmumos, kuros gatavojas kaut ko restrukturizēt.

Arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce apgalvoja, ka nevar pārmest nevienam, kurš 2008.gada nogalē pārņēma „Parex banku”, nezinot, kas tur ir iekšā. Viņš arī skaidroja, ka koruptīva rīcība ir sodāma lieta, tomēr neizskanēja detalizācija par to, kā tieši šādus gadījumus novērst vai atklāt notikušus.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un LHZB padomes priekšsēdētāja vietnieks Andžs Ūbelis savukārt nepiekrita, ka LHZB pieļauta vieglprātīga kreditēšana. Tomēr, kad viņam vaicāja par plašu publicitāti guvušo kredītu, ko LHZB bija izsniegusi kādreizējam politiķim Valdim Birkavam, tieša atbilde tā arī nesekoja, līdz beigās A.Ūbelis vien sacīja: „Jebkurā bankā tiek pieļautas kļūdas, un tur nav jāmeklē, teiksim, politiskā konjunktūra.”

Privātā sektora pārstāvji gan norādīja uz iespējām atbildību vērtēt. Ieguldījumu brokeru sabiedrības „SEB Enskilda” direktors Mārtiņš Krūtainis uzsvēra, ka valde atbild par visiem lēmumiem un akcionārs šo atbildību var prasīt. Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Priedīte skaidroja, ka ir jāvērtē tas, kurā brīdī beidzas biznesa risks un kurā sākas rupja vai apzināta nolaidība, un arī investīciju baņķieru sabiedrības „Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš apstiprināja, ka iespēja izvērtēt, kas ir tirgus un kas – rupja nolaidība, akcionāram tomēr ir.

Video: Andris Vilks, Juris Pūce, Andžs Ūbelis, Mārtiņš Krūtainis, Agnese Priedīte un Kārlis Krastiņš par (bez)atbildību, kas saistīta ar potenciālajiem zaudējumiem valsts bankās. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 18.05.2011.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: