Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 21.10.2018.
 

Kā pārdot valsts bankas jeb cik simtus miljonu zaudēsim?

Finanses, bankas, Parex banka

18.05.2011. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 5
Šīsnedēļas „Kas notiek Latvijā?” debates veltītas tēmai, kas ietver gan finanšu krīzes un starptautiskā aizdevuma pirmsākumus vēl 2008.gada rudenī, gan vēl nākotnē gaidāmos valsts budžeta zaudējumus, kuru summas varētu sliktā nozīmē pārspēt pēdējās budžeta konsolidācijas apjomus. Tēma ir – valsts komercbanku pārveide un pārdošana.

KNL jau rakstīja, ka starptautiskā aizdevuma oficiāli vēl nepubliskotajos dokumentos jau esot ietverti konkrēti banku restrukturizācijas izmaksu skaitļi, kas drīzā nākotnē pārvērtīsies neatgūstamos valsts budžeta izdevumos jeb zaudējumos. Lielākie mīnusi sagaidāmi no Valsts kases depozītu kapitalizācijas „Parex bankā”, bet pēdējā laikā beidzot publiski saasinājies arī jautājums par sagaidāmajiem Latvijas Hipotēku un zemes bankas” (LHZB) zaudējumiem. Šobrīd attiecībā uz abām bankām kopsummā figurē skaitlis 289 miljoni latu. Tomēr publiski pieejamie dati ir pamats bažām, ka galīgā summa varētu būt vēl lielāka

Aizvadīto divu gadu laikā politiķi un amatpersonas ļoti izvairīgi runājuši par gaidāmajiem valsts komercbanku zaudējumiem. Taču nu to fiksēšana strauji tuvojas - pēc „Parex bankas” un „Citadeles bankas” pārdošanas stratēģijas apstiprināšanas vakar valdībā, kā arī pirms šonedēļ vēl atliktā, bet drīzumā gaidāmā lēmuma par LHZB sadalīšanas un komercaktīvu pārdošanas konsultanta izvēli.

„Citadeles bankas” pārdošana vienīgā sagaidāma ar peļņu, rēķinot pret valsts ieguldījumu apjomu, taču arī šajā kontekstā vēl netrūkst jautājumu par sākumcenas noteikšanu un pretendentu atlasi izsolei. Īpaši – atceroties ne tos gaišākos precedentus par Latvijas valsts uzņēmumu pārdošanu.
Ja „Citadeles bankas” drīza pārdošana lielas domstarpības neizraisa, tad par „Parex bankas” vai tās aktīvu pārdošanas termiņiem un principiem jautājums ir krietni neviennozīmīgāks, un pagaidām bez skaidri definētiem kritērijiem no lēmumu pieņēmēju puses. Vienlaikus, tā kā „Parex banka” jau gadu saimnieko pēc sadalīšanas, objektīvi pamats ir arī jautājumam par to, kādā veidā, par kādām cenām un ar kādiem zaudējumiem notikusi jau līdzšinējā aktīvu izpārdošana, lai tās rezultātā nesen lepni paziņotu par sindicētā kredīta atdošanu. Jautājums – vai šī atdošana nav krietni samazinājusi izredzes atdot depozītus Valsts kasei? Savdabīgi, ka atbildes uz šādiem jautājumiem, šķiet, necenšas meklēt parlamentā izveidotā izmeklēšanas komisija, nodarbojoties vien ar pārņemšanas un restrukturizācijas pirmsākumiem, lai gan šo procesu turpinājums notiek tieši tagad.

Hipotēku banka, lai gan daudzkārt to mēģināts saukt par attīstības banku, pēdējo nedēļu ziņu kontekstā drīzāk būtu saucama par šaubīgo premjeru kredītu banku – ņemot vērā gan ekspremjera Valda Birkava neatdotos kredītos, gan pašreizējā premjera Valda Dombrovska sievas un padomnieces biznesam piešķirtās „kredīta brīvdienas”. Šajā sakarā nu pavisam citādi izskatās fakts, ka Dombrovska vadītā valdība aizvadīto divu gadu laikā no valsts budžeta papildus ieguldījusi LHZB kapitālā pret bankas aktīviem iespaidīgu summu - 140 miljonus latu, un nevar izslēgt, ka šādu summu galarezultātā sasniegs arī bankas zaudējumi, īpaši, ja šogad tiks forsēta bankas dalīšana un komercaktīvu pārdošana. Jautājums par to, kas un kā to īstenos, arī vēl ir neskaidrs un pretrunīgs.

Valsts komercbanku zaudējumi pēc finanšu krīzes jau acīmredzami ir nenovēršams fakts. Un, ņemot vērā krīzes mērogus un zaudējumus visā banku sektorā, šāds fakts ir gluži loģisks. Tomēr vēl nebūt akmenī nav iecirsts šo zaudējumu apjoms un tā pamatotība. Dēļ tā, kas ir vai nav darīts un tā, kas vēl notiks, zaudējumi var būt lielāki vai mazāki par mežonīgi lielām summām, pat simtos miljonu latu. Šobrīd iztrūkst jebkādas skaidrības par to, kas un kāpēc, lemjot par banku pārveidi un pārdošanu, tiek kvalificēts kā labs vai slikts scenārijs, un ciktāl gaidāmie zaudējumi pamatoti, bet ciktāl tās, uz visu nodokļu maksātāju rēķina, būs nemākulīgas, nolaidīgas vai ļaunprātīgas saimniekošanas sekas, par ko pienāktos kas vairāk par netveramo politisko atbildību.

Aicinājums piedalīties raidījumā izteikts Ministru prezidentam, Ekonomikas un Finanšu ministriju, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonām, kā arī konsultantiem un lietpratējiem finanšu nozarē.
Raidījuma sākums plkst.21.20 LTV 1.kanālā, e-pasts skatītāju jautājumiem – knl@knl.lv



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: