Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 22.10.2019.
 

Riskanto skaits virs 15 000, cietumā sēž 5: vai ir „pātaga”?

Nodokļu politika, VID video_f

12.05.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Spriežot par ēnu ekonomikas mazināšanu, dalībnieki 11.maija publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” vērtēja pašreizējās cīņas efektivitāti un rezultātus, radot pamatu šaubām par to, vai valstij vispār ir pietiekama „pātaga”, ar ko mazināt motivāciju darboties pelēkajā sektorā. Atklājās, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kapacitātes dēļ netiek veikti auditi ne tuvu ne visām personām, kas atzīstamas par riskantām, savukārt dati par pelēko darboņu notiesāšanu ir vēl nepārliecinošāki.
VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova atzina, ka auditu skaits – pagājušogad VID veica 1682 nodokļu auditus, 987 juridiskajām un 695 fiziskajām personām – ir ļoti mazs, bet to pamatoja ar VID kapacitāti un sūdzējās par to, ka VID ir pārslogots ar nevajadzīgām funkcijām un šad tad izskatās kā „izziņu birojs”. N.Jezdakova norādīja, ka nodokļu kontrolē nodarbināti 500 cilvēki, un atzina, ka „mums ir akūti nepieciešams uzlabot piedziņas darbības”.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Ronis izteica vērtējumu, ka ar pelēko zonu nopietna cīņa nenotiek. N.Jezdakova pēc prasīšanas atzina, ka saskaņā ar riska analīzes sistēmām to uzņēmumu un privātpersonu skaits, kuriem vajadzētu veikt auditu, ir „nedaudz vairāk” par 15 000 – kas ir daudzkārt vairāk nekā faktiski veikto auditu skaits. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Juris Stinka gan aicināja „būt reāliem” un atzīt, ka VID kapacitāte tuvākajos gados diez vai dubultosies.

Domas gan dalījās par to, vai ēnu ekonomikas darboņi nebaidās no VID vai no tā, kas sekos pēc VID, proti, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Politikas nodaļas vadītājs Jānis Butkevičs pauda viedokli, ka PVN shēmu izplatība saistīta ar salīdzinoši nelielo noķeršanas risku un uzņēmēju pārliecību, ka viņi „izspruks sveikā”, bet Rīgas Ekonomikas augstskolas lektors Arnis Sauka apgalvoja, ka uzņēmēji nebaidās tieši no sodu apjoma, ja tos noķer.

Visai bēdīgu ainu rādīja arī dati par uzsāktajiem kriminālprocesiem, kriminālvajāšanām un lietām tiesās. Finanšu ministrs Andris Vilks atzina, ka tā ir problēma, ka ir pārāk maz paraugprāvu, bet N.Jezdakova norādīja, ka šobrīd pieci cilvēki atrodas cietumā, kas ir tikai šī gada 1.ceturkšņa rezultāts. Tomēr šie cilvēki vēl ir izmeklēšanas procesā, nevis notiesāti, un, kad VID vadītājai uzdeva jautājumu, kas ir trīs gadījumi, kur VID atklātie lielie shēmotāji ir vismaz nonākuši līdz tiesāšanai, par ko VID pats ir lepns, N.Jezdakova atbildēja: „Nu, diemžēl man tādu ziņu nav.” Savukārt pēc jautājuma, kas noticis ar 25 organizētās noziedzības grupām, kuras VID ir identificējusi, izrādījās, ka viens grupējums „sēž cietumā”, bet pārējie 24 – „strādā”.

Video: Nelija Jezdakova, Uldis Ronis, Juris Stinka, Jānis Butkevičs, Arnis Sauka, Henriks Danusēvičs un Andris Vilks par Valsts ieņēmumu dienesta auditiem, lietu iztiesāšanām un uzņēmēju pārliecību par „izsprukšanu sveikā”. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 11.05.2011.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: