Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 15.10.2024.
 

Vai Latvijai vajag pagarināt „finanšu okupantu jūgu”?

SVF un EK aizdevums video_f

07.04.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pretēji „Vienotības” politiķiem arvien palikusi pie pozīcijas, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem jārunā par aizdevuma termiņa pagarinājumu. Abas „nometnes” 6.aprīļa publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” cīkstējās ar konkrētiem argumentiem, kāpēc tas Latvijai nāktu vai, tieši otrādi, nenāktu par labu, un dažādi uzskati un interpretācijas atklājās par virkni aspektu.
Viens domstarpību punkts – gan finanšu ministrs Andris Vilks, gan premjers Valdis Dombrovskis (abi – „Vienotība”) piekrita, ka, ja mēs prasām Eiropas Komisijai garāku aizdevuma termiņu, tas nozīmē, ka mums ir vai nu jāpagarina esošā aizdevuma programma, vai arī jāveido jauna – ar „visām no tā izrietošajām sekām”. Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (ZZS) savukārt nerunāja par jaunu programmu, bet tikai par to, ka termiņu pagarināšana būtu saistīta ar kādiem noteikumiem. Trīs „Vienotības” politiķi arī minēja gana daiļskanīgus iemeslus tam, kāpēc pagarinātu vai jaunu programmu Latvijai nevajag – sākot ar premjeru, kurš atgādināja, kā aizdevēji ik pa vairākiem mēnešiem ierodas Latvijā un mūs māca, turpinot ar A.Vilku, kurš izteica viedokli, ka A.Lembergs negribētu aizdevējus „uz kakla” vēl piecus gadus, beidzot ar Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieci Ilzi Viņķeli, kura norādīja, ka jābūt ļoti nopietniem argumentiem, lai nenokratītu „finanšu okupācijas jūgu”, ja mēs beidzot to varēsim.

A.Lemberga galvenais arguments „par” savukārt bija mazākas procentu likmes. Viņš arī izteica versiju – ja aizdevēji nepiekritīs „mums izdevīgiem noteikumiem”, tad viņi mūs diskriminē, salīdzinot ar grieķiem un īriem. Tomēr „Vienotības” politiķi tam nepiekrita. V.Dombrovskis apgalvoja, ka mūs neviens nediskriminēs un varēsim dabūt līdzīgas likmes kā Īrija vai Grieķija, taču finanšu tirgos likmes var izrādīties „stipri vien līdzīgas”. Arī A.Vilks uzsvēra, ka pagarinājuma gadījumā procentu likmes Latvijai vienalga pieaugtu un ka šobrīd tieši grieķi uzskata, ka viņi tiek diskriminēti, salīdzinot ar Latviju.

Kā papildus pretargumentus premjers nosauca gan to, ka tirgus finansējuma gadījumā mēs dotu iespēju paaugstināt valsts kredītreitingus un uzlabotu kredītu pieejamību uzņēmējiem, gan to, ka neiziešana no programmas neļaus Latvijai pievienoties eirozonai. Izglītības un satiksmes ministru padomniece Kristīne Krasovska (ZZS) apgalvoja, ka aizdevēji sarunas laikā nav teikuši, ka tas būs šķērslis ieviest eiro, un šo argumentu apšaubīja arī A.Lembergs, bet V.Dombrovskis viņiem iebilda.

Video: Andris Vilks, Aivars Lembergs, Valdis Dombrovskis, Ilze Viņķele un Kristīne Krasovska par parāda atdošanas termiņu pagarināšanu starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 06.04.2011.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: