Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 22.06.2018.
 

Vai „Latvenergo” dati par mājsaimniecībām ir melīgi?

Enerģētika video_f

17.02.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 2
„Latvenergo” jaunais plāns paredz, ka mājsaimniecībām par pirmajām 1200 kWh elektroenerģijas tarifs būs 8,25 santīmi, bet par turpmākajām – jau 10,74 santīmi. Uzņēmums turpina apgalvot, ka gandrīz pusi mājsaimniecību tarifa izmaiņas neskars nemaz, bet vēl teju 30% klientu pieaugums būs pusotra lata mēnesī. Tomēr 16.februāra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” izvērsās asas debates gan par to, vai „Latvenergo” dati vispār ļauj izmantot mājsaimniecību jēdzienu, gan par to, kurš īsti spēj iekļauties 100 kWh mēneša patēriņa rāmī.
„Latvenergo” valdes loceklis Uldis Bariss stāstīja, ka kopējais mājsaimniecību skaits, ja skatās no uzņēmuma norēķinu datu bāzes, ir tuvu miljonam. Viņš apgalvoja, ka „tehniski” tās ir mājsaimniecības, jo tie ir objekti, kas patērē elektrību „mājsaimniecības vajadzībām”. Tomēr U.Bariss atzina, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem mājsaimniecību skaits Latvijā ir mazāks.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš gan pauda viedokli, ka analīze nav korekta, jo nav veikta par mājsaimniecībām, bet pieslēgumu, abonentu skaitu. U.Bariss gan nepiekrita, ka mājsaimniecību skaita starpība būtiski ietekmē galvenos secinājumus. Viņš arī nepiekrita iniciatīvas grupas „skarbi.eu” pārstāvja un LU Fizikas un matemātikas fakultātes doktoranta Andreja Andrejeva izteikumam par informācijas melīgumu. U.Bariss uzsvēra, ka „Latvenergo” nevar statistiski pateikt, vai otrā pusē atrodas mājsaimniecība, vasarnīca vai kāds cits lietotājs, ko statistika neieskaitītu mājsaimniecībā. Par to, vai uzņēmumam, plānojot jaunus tarifus, būtu vai nebūtu jāspēj to pateikt, versijas var būt atšķirīgas, taču jebkurā gadījumā paliek jautājums, kāpēc „Latvenergo” izmanto tieši mājsaimniecību, nevis abonentu jēdzienu, ja paši apzinās datu nepilnību.

Cits „skarbi.eu” pārstāvis, LU Datorzinātņu fakultātes doktorants Reinholds Zviedris savukārt apšaubīja 1200 kWh gada sliekšņa pamatotību. Viņš skaidroja, ka Eiropā mājsaimniecības patēriņš noteikts 3500 kWh gadā un Latvijā ļoti daudzas mājsaimniecības zemajā apjomā nav spējīgas iekļauties. Raidījuma vadītājs arī citēja iedzīvotāju e-pastus, tai skaitā no ģimenēm, kas, atbalstot zaļo enerģiju, iegādājušās siltumsūkņus. Ekonomikas ministra Arta Kampara („Vienotība”) ieteikums šīm ģimenēm bija ierīkot arī pa pusei valsts dotētu vēja ģeneratoru pie mājas. Viņš arī uzsvēra, ka daudzbērnu ģimenēm šībrīža piedāvājums ir vēl papildus 2400 kWh gadā par zemāko tarifu, un savu pieredzi izmantoja kā argumentu, ka šajā apjomā var iekļauties. Tiesa gan, viņa piemērs bija par 48 kvadrātmetrus plašu dzīvokli, lai gan daudzām ģimenēm šobrīd ir gan plašāki dzīvokļi, gan privātmājas.

U.Bariss savukārt par „pilnīgām aplamībām” nosauca pārmetumus, ka „Latvenergo” taisās subsidēt garāžas, un pauda uzskatu, ka tādu malkas zāģu, kūtiņu u.c. objektu skaits, kam ir atsevišķi pieslēgumi, nav būtisks.

Video: Uldis Bariss, Aino Salmiņš, Andrejs Andrejevs, Reinholds Zviedris un Artis Kampars par to, vai „Latvenergo” apgalvojumi par mājsaimniecībām ir vai nav korekti un kāpēc elektrības tarifam izvēlēts 100 kWh mēnesī slieksnis. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 16.02.2011.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: