Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 13.11.2019.
 

Strukturālās reformas: ko īsti valdība grib turpināt?

Valsts budžets`2011 video_f

09.12.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 2
Valdības darba un 2011.gada budžeta projekta kritiķi ir neskaitāmas reizes uzsvēruši nepieciešamību izdevumu samazinājumu panākt uz strukturālo reformu rēķina. Lai gan ir cilvēki, kas apšauba, vai reformas līdz šim vispār ir veiktas, premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība”) tam nepiekrīt – viņš runā Saeimas sēdē, izskatot budžetu pirmajā lasījumā, uzsvēra, ka „ir jāturpina strukturālo reformu īstenošana”. Taču politiķi nav sabiedrību informējuši, kādas reformas un kur grasās turpināt. 8.decembra publiskās debates „Kas notiek Latvijā?” gan raisīja jautājumu, vai ārpus valdības esošajiem nav vairāk priekšlikumu nekā valdībai.
Virkni alternatīvu konsolidācijas variantu valdībai ir iesniegusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Viens – iespējams, visvairāk kritizētais – priekšlikums paredz samazināt mērķdotācijas skolotāju algām, ko premjera partijas biedrs, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs studijā noraidīja. Taču LTRK valdes loceklis Jānis Endziņš gribēja dzirdēt izskaidrojumu tam, kāpēc šogad budžeta līdzekļi ir lielāki nekā 2006.gadā, lai gan skolēnu skaits ir krities. Šo argumentu J.Reirs noveda līdz absurdam, pieļaujot, ka „Latvija varētu izglītot savus bērnus piecās skolās”. Viņa pretarguments bija tas, ka sākotnējai izglītībai jābūt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, gan nedefinējot, vai to attiecina uz sākumskolām, pamatskolām vai vidusskolām. Viņš pats gan atzina, ka iedzīvotāju blīvuma dēļ daudz zaudējam budžetā gan izglītības, gan veselības jomā.

Taču, vaicāts par to, kādas reformas ir jāveic, J.Reirs minēja tikai medicīnu kā piemēru, citus piemērus nesaucot. Vēl viņš norādīja, ka „iezīmes” strukturālai reformai nākamgad ir Satiksmes ministrijā attiecībā uz pasažieru pārvadājumu dotēšanu, lai gan šo reformu vēl tikai plānots izstrādāt.

Citi dalībnieki gan tomēr pastiprināti pievērsās izglītības jomai. „Par Labu Latviju” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns uzsvēra reformu nepieciešamību augstākajā izglītībā, bet konkretizācijas nebija – tā vietā politiķis pavēstīja, ka „no pasažiera, kas sēž aizmugurējā sēdeklī, jūs nevarat prasīt atbildību par to, kā šoferis brauc”. Skaidrāks vēstījums bija Saeimas deputātam Ņikitam Ņikiforovam („Saskaņas centrs”), kurš definēja, ka augstākās izglītības iestāžu ir par daudz un tās jāapvieno, kā arī jārealizē princips „nauda seko studentam”.

„Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis atklāja, ka plāno rosināt deputātus vienoties par grafiku, kādos termiņos valdība atskaitīsies par turpmākajām reformām. Ņemot vērā esošo neskaidrības un nekonkrētības apjomu, grafika noteikšana, šķiet, varētu nākt tikai par labu.

Video: Jānis Endziņš, Jānis Reirs, Edgars Zalāns, Ņikita Ņikiforovs un Einārs Cilinskis par strukturālajām reformām. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 08.12.2010.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: