Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 19.11.2019.
 

Vispārējā un augstākā izglītība: kāda nauda kam sekos?

10.Saeimas vēlēšanas video_f

04.11.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Arī izglītības sektora nevalstisko organizāciju pārstāvjiem jaunajā valdības deklarācijā trūkst konkretizācijas un pat skaidrības par virzienu izvēli, tāpēc 3.novembra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” tika izvaicāti politiķi – primāri par jautājumiem, kas saistās ar sistēmas finansēm. Bet atbildes par principu „nauda seko studentam” augstākajā izglītībā nebija, skaidrības par „reālajām izmaksām” vispārējā un profesionālajā izglītībā arī ne, tāpat kā atbildes par iespēju samazināta budžeta apstākļos mainīt koeficientus vairāk novadiem.
Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Endziņš no deklarācijas nevarēja saprast, vai augstākajā izglītībā tiks vai netiks ieviests princips „nauda seko studentam”, bet atbildi neguva arī no politiķiem. „Nu, neatbildēšu precīzi uz jautājumu,” sacīja Viesturs Silenieks (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš aicināja runāt ar izglītības ministru, jo pēc pēdējām debatēm pozīciju nezināja.

Izglītības un zinātnes darbinieku asociācijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš savukārt gribēja zināt, ko praksē nozīmēs „reālo” vispārējās un profesionālās izglītības izmaksu noteikšana, tāpat viņš pauda viedokli, ka novadu pamatskolu, īpaši sākumskolu, saglabāšana pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai neizdosies, ja bērnam nesekos lielāka nauda. Artis Kampars („Vienotība”) apgalvoja, ka šobrīd nevar solīt jebkurai nozarei lielāku naudu, bet deklarācijā ierakstītais nav samazinājumu solījums. V.Silenieka formulējums gan bija – „iziesim no tā budžeta, kāds būs, un tad skatīsimies”.

J.Krastiņš arī kritizēja faktu, ka pedagogs sākumskolā daudzviet saņem mazāk nekā minimālo algu un nesaņem visas paredzētās piemaksas. Sarmīte Ēlerte („Vienotība”) atrisinājumu saskatīja elastīgākā koeficientu piemērošanā – nevis četriem novadiem kā tagad, bet vairāk novadiem. Viņa gan neskaidroja, kā to var izdarīt, ja budžetā tam nav naudas. Un atšķirībā no J.Krastiņa, kurš apgalvoja, ka atšķirīgu koeficientu vajag 80% novadu, S.Ēlerte uzsvēra, ka tas ir jāanalizē – tātad jaunajai valdībai skaidrības par šo vēl nav.

Video: Jānis Endziņš, Viesturs Silenieks, Jānis Krastiņš, Artis Kampars un Sarmīte Ēlerte par valdības plāniem vispārējās un augstākās izglītības finansēšanā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 03.11.2010.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: