Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 19.11.2018.
 

Koalīcijas modeļi: ignorēt, pieradināt vai „turēt aizgaldā”?

10.Saeimas vēlēšanas video_f

14.10.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Potenciālās koalīcijas veidošanas procesam arvien turpinoties, rezonansi publiskajā telpā radījis gan jautājums par to, vai tai piesaistīt apvienību „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), „Saskaņas centru” (SC), abas vai nevienu, gan par sadarbības formu – pilnvērtīgu iesaisti koalīcijā vai atsevišķu līgumu. Politikas eksperti un sabiedrības pārstāvji, kas 13.oktobra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” sprieda par labāko politisko spēku sadarbības modeli, sniedza krasi atšķirīgus vērtējumus.

Gan LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks, gan LU Politikas nodaļas docents Ivars Ijabs redzēja loģiku abos scenārijos par partiju piesaisti. N.Muižnieka arguments par labu VL-TB/LNNK piesaistei bija tas, ka valdošā koalīcija ir uzvarējusi vēlēšanās, par labu SC piesaistei – tā vietu skaits Saeimā. I.Ijabs savukārt norādīja, ka esošās koalīcijas pārstāvji ir solījuši vēlētājiem, ka grib strādāt vecajā koalīcijā, bet arī viņš uzsvēra, ka 29 SC balsu izolēšana šobrīd kļūst „aizvien problemātiskāka”. Politikas centra 'EiroCivitas' direktors Viktors Makarovs sacīja, ka pilnīgi loģiski būtu veidot koalīciju līdzīgu tai, kas pastāv, bet viņš arī izteica versiju, ka politiķi centīsies nodrošināt iespēju šo koalīciju mainīt, piemēram, pēc gada.

Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits pauda viedokli, ka „mums ir unikāla iespēja Latvijā šobrīd” izveidot koalīciju no trim partijām ar vairāk nekā 80 balsīm, beidzot pārkāpjot pāri etniskam dalījumam, bet „Vītolu fonda” padomes priekšsēdētājs Vilis Vītols apgalvoja, ka vairums latviešu vēlētāju sagaida, ka uzvarējušās partijas dos „godprātīgu un latvisku valdību”. D.Šmits iebilda pret SC turēšanu „aizgaldā” un uzsvēra, cik liels procents vēlētāju ir nobalsojuši par viņiem. V.Vītols savukārt ar Rīgas domes piemēru argumentēja, kāpēc SC nav jāaicina koalīcijā. Latvijas Krievu kultūras biedrības priekšsēdētāja Jeļena Matjakubova savukārt pauda viedokli, ka, ja mēs gribam konceptuālu pieeju, vajadzētu dot iespēju SC sevi parādīt. I.Ijabs politiskā spēka izolēšanu arī saistīja ar to, ka tad visi pārējie „zēni” kļūst faktiski neaizstājami, un saredzēja tajā kaitējumu demokrātijai. Bet kinorežisors Andis Mizišs, lai gan atzina, ka tik lielu SC vēlētāju procentu nevaram ignorēt, norādīja, ka nemaz neredz no SC vēlmi aktīvi valdībā piedalīties.

Gan V.Vītols, gan J.Matjakubova premjera iecerēto versiju par sadarbības līgumiem un atsevišķiem ministriem novērtēja kā labu pieeju. Bet N.Muižnieks skaidroja, kāpēc jau diskusijas vien starp premjeru, VL-TB/LNNK un SC ir „ļoti pozitīvs solis”. Viņš secināja, ka faktiski notiek „socializācijas process, kur cilvēki tiek pieradināti un audzināti”, kas ir „ārkārtīgi veselīgi”.

Video: Nils Muižnieks, Ivars Ijabs, Viktors Makarovs, Didzis Šmits, Vilis Vītols, Jeļena Matjakubova un Andis Mizišs par vēlamajiem koalīcijas vai sadarbības modeļiem. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 13.10.2010.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: