Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 13.12.2019.
 

Kas, kā un kāpēc vienosies ar „Vienotību”?

10.Saeimas vēlēšanas

06.10.2010. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 12
Vēlēšanu rezultāti un no tiem izrietošie secinājumi, starp politiskajiem spēkiem iespējamās koalīciju un citu sadarbības formu versijas, potenciālā parlamentārā vairākuma politikas un valdības veidošanas pamatprincipi – tie ir galvenie jautājumi pēcvēlēšanu nedēļas debatēm „Kas notiek Latvijā?”.
Pēcvēlēšanu naktī un nākamajā dienā izskanēja daudzi viennozīmīgi vēlēšanu rezultātu novērtējumi par vēlētāju mandātu līdzšinējai koalīcijai turpināt darbu, taču ātri vien kļuva skaidrs, ka situācija nebūt nav tik vienkārša. „Jaunā laika” un premjera Valda Dombrovska iniciētie, taču vēlēšanu uzvarētāju apvienības „Vienotība” ietvaros neviennozīmīgi vērtētie piedāvājumi sadarbībai ar „Saskaņas centru”, kombinācijā ar „Visu Latvijai” iegūto pārākumu pār „Tēvzemei un brīvībai”/LNNK nacionālās apvienības ietvaros, rada dažādus un savstarpēji pretrunīgus scenārijus. Neapšaubāmi, ir pamats politiskai diskusijai, kā īsti interpretēt vēlēšanu rezultātus un kā virzīt politisko procesu attiecībā uz līdzšinējās koalīcijas un līdzšinējās opozīcijas statusu, un viena vai otra flanga vienošanos ar „Vienotību”. Un nav viennozīmīgu atbilžu.

Tai pat laikā arī par iespējamo sadarbības līgumu jēdzienu šobrīd ir krietni vairāk jautājumu nekā atbilžu. Latvijas parlamenta un valdību vēsturē ir bijuši precedenti dažādām sadarbības formām, tomēr tajās līdz šim nav piedalījies „Saskaņas centrs”. Un arī „Visu Latvijai!” nav piedalījusies. Arī „Par labu Latviju” nav piedalījusies, taču tai arī šobrīd neviens neko vēl nepiedāvā. Turklāt saturisko pamatprincipu nav arī līdz šim izskanējušajā piedāvājumā. Tai pat laikā politiskajās kombinācijās potenciālā mazākuma iespējas kļūt par vairākumu bez „Vienotības” arī nedrīkst aizmirst, domājot gan par tuvāko, gan tālāko nākotni.

Tikmēr, neaizsteidzoties notikumiem priekšā attiecībā uz flangiem un sadarbības versijām, arī attiecībā uz potenciālo koalīcijas centru jeb kodolu – „Vienotību” un Zaļo un zemnieku savienību - nav pilnīgas skaidrības. Premjers atkārto, ka par centrālo tuvākā laika kompromisa objektu – nākamā gada valsts budžetu – nekādu jaunu uzstādījumu neesot, tomēr par līdzšinējiem variantiem ar nodokļu celšanu un pensiju otrā līmeņa iemaksu pārtraukšanu arvien vēl vienprātības ne tuvu nav.
Visbeidzot, lai gan, kā vienmēr, tiek daudzināts, ka ar amatu dalīšanu neviens vēl nenodarbojas, informācijas noplūde medijos ir neapturama un iezīmē arvien jaunus potenciālos pretendentus uz ministru amatiem un arī dilemmas starp tiem. Neizbēgami, ka vienas vai citas nozares pārvalde vienas vai citas apvienības pārstāvja personā var nozīmēt arī vienus vai citus politikas akcentus. Šie visi ir jautājumi, par ko politiķiem ir atbildība vēlētāju priekšā arī pēc vēlēšanām.

Raidījumā piedalīties aicināti visu piecu Saeimā ievēlēto politisko apvienību līderi. Raidījuma sākums plkst.21.20 LTV 1.kanālā, e-pasts skatītāju jautājumiem knl@knl.lv.


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: