Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 18.09.2019.
 

Žurnālistika – vai jāsāk aicināt vēlētājus tai neticēt?

10.Saeimas vēlēšanas video_f

23.09.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Cenšoties neļauties reklāmu, manipulāciju un citu priekšvēlēšanu kampaņu paņēmienu varai, sabiedrības pārstāvji varētu vērsties pie žurnālistikas produktiem cerībā iegūt neitrālu informāciju un dziļu analīzi. Tomēr mediju kritiķe Anda Rožukalne 22.septembra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” uzskaitīja, kuri plašsaziņas līdzekļi ir „paņemti” vai „neitralizēti”, un atzina, ka cilvēks, kurš grib piepūlēties, var atrast informāciju mazās, „spraunās” vietiņās, bet citādi visapkārt ir zombēšanas mākonis. Vai auditoriju jāsāk aicināt neticēt ne tikai politiķu reklāmām, bet arī tam, kas notiek plašsaziņas līdzekļos?
LU Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše šī priekšvēlēšanu laika publisko debašu zemajā kvalitātē vainoja nevis politiķus, bet žurnālistus, kas pieļauj, ka politiķi vienkārši norunā tekstus, bet nesāk viņus iztaujāt par to nozīmi. Arī A.Rožukalne uzsvēra žurnālistu lomu tajā, lai neļautu politiķiem atkārtot vienus un tos pašus vienkāršos teikumus. Kritikas devu saņēma arī citi mediji. Piemēram, I.Brikše demonstrēja „Latvijas Avīzē” publicēta materiāla formu kā „pretenziju uz jēgpilno žurnālistiku”. Viņa secināja, ka žurnālistika neizmanto reālu publisko varu, lai uzdotu jautājumus un „patiešām trenkātu šos kandidātus”. A.Rožukalne savukārt izteica viedokli, ka jāsāk aicināt auditoriju „sākt neticēt” ne tikai politiķu reklāmām, bet arī plašsaziņas līdzekļos notiekošajam. Viņa raksturoja, kā parādās tas, ka žurnālistika ir uz politiķiem centrēta un politiķus apkalpojoša.

A.Rožukalne arī kritizēja Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (bijušo Nacionālo radio un televīzijas padomi) par to, ka tā ir koncentrējusies uz priekšvēlēšanu aģitācijas likumu ievērošanu, bet „pilnīgi ir aizmirsusi”, ka ir vēl citi likumi, kas nosaka – saturam ir jābūt objektīvam, sabalansētam, balstītam uz žurnālistikas profesionālisma kritērijiem un ētikas normām. Viņa pamatoja, ka raidorganizācijās tas netiek ievērots, bet padome nereaģē, lai gan atbaidošais, propagandistiskais saturs „ir arī likumpārkāpums”.

Latvijas Reklāmas asociācijas vadītājs Ģirts Ozols savukārt kā nepareizu novērtēja lēmumu medijiem deklarēt politiskās reklāmas cenu, jo tā rezultātā „konkurences laukums pārceļas vienkārši uz satura sadaļu”.

Video: Anda Rožukalne, Inta Brikše un Ģirts Ozols par žurnālistiku un plašsaziņas līdzekļiem priekšvēlēšanu laikā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 22.09.2010.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: