Šodien Reformu vadības grupas sēdēs darba kārtībā ir gan aizvadītajā nedēļā kaislības un protestus izraisījušie valsts pārvaldes funkciju izvērtēšanas rezultāti, gan Finanšu ministrijas jaunākās prognozes par makroekonomiku un valsts finansēm, gan privātajā sektorā tapis pārskats par valsts uzņēmumu un īpašumu efektīvāku pārvaldīšanu. Kontekstā ar šo darbakārtību, protams, ir arī pretējās versijas par pensiju 2.līmeņa iemaksu apjomiem, PVN samazināto likmju un nekustamo īpašumu nodokļa paaugstināšanu.

Līdz ar to, uz šodienu, kad, citastarp, sākas arī aizdevēju tehniskā misija, kuras daži  jautājumi varētu būt identiski ar vēlētāju jautājumiem, ir jau gana daudz izejmateriālu, kuru ietvaros var definēt priekšvēlēšanu piedāvājumus par nākamgada budžeta politiku. Ja ar detalizāciju līdz pēdējam miljonam, tad vismaz par lielākajām pozīcijām un proporcijām gan.

Taču deputātu kandidāti turpina slalomu starp pievēršanos atsevišķiem jautājumiem un kopskata atlikšanu, atsaucoties uz prognožu, viedokļu vai informācijas trūkumu. Cik tas ir pamatoti? Ciktāl uz vismaz daļu no jautājumiem topošajiem tautas priekšstāvjiem tomēr būtu iespējams atbildēt? Kādi ir kopējie kritēriji taisnīgākam un efektīvākam valsts budžetam nodokļu un izdevumu kopsakarībās? Vieglākā ceļa iešana, atliekot šos jautājumus uz laiku pēc 2.oktobra, protams, ir ļoti iespējams, tomēr arī riskants un lielā mērā nedemokrātisks scenārijs – tas ir sasteigtu un neizvērtētu lēmumu risks pēc vēlēšanām, kurās vēlētājiem nav skaidrs piedāvājums, par ko vai pret ko balsot. Pēc tam, kad budžeta konsolidācijas epopeja vairākās sērijās nu jau rit bez pāris mēnešiem divus gadus, šobrīd tomēr ir pietiekams pamats vērtēt arī robežu starp nevarēšanu un negribēšanu vairākos virzienos – gan attiecībā uz dažādu valsts izdevumu mazināšanu vai nodokļu palielināšanu, gan attiecībā uz pozīcijas un opozīcijas, valsts resoru un iestāžu, un sabiedrisko organizāciju lomu un kompetencēm budžeta plānu gatavošanas procesā.

Debatēs piedalīties aicināti divu pozīcijas un divu opozīcijas lielāko apvienību, Reformu vadības grupas un funkciju audita grupas, Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, kā arī valsts aktīvu vērtētāju pārstāvji. (Sīkāka informācija sekos.)