Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 22.10.2019.
 

Priekšvēlēšanu programmas izglītības jomā: kam ticēt?

Izglītība video_f

02.09.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Debates par izglītības politiku 1.septembra raidījumā „Kas notiek Latvijā?” neizbēgami saistījās ar dažādām izmaiņām, ko savos priekšvēlēšanu piedāvājumos definējuši politiskie spēki. Taču atklājās, ka izvēlēties tos politiķus, kuri varētu būt vislabākie tieši izglītības jomas attīstībai un labām reformām, studijā esošie nozares lietpratēji pārsvarā nerosina pēc programmu izglītības sadaļām. Tā vietā viņi konstatēja, ka programmās ir daudz līdzīgu lietu bez seguma, tāpēc par kritērijiem jāizmanto politiķu iepriekšējie darbi un ekonomiskās politikas piedāvājums.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe pauda viedokli, ka partiju programmās vārdi ir pareizi un nevienā nav „kaut kādas muļķības”, bet jautājums ir par segumu. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra pēc programmu izpētes secināja, ka augstākā izglītība ir prioritāte tikai tām partijām, kas balstās uz etnisko elektorātu, bet kopumā programmas nesalīdzināmi detalizētāk ir izstrādātas par ekonomisko situāciju un citām lietām.

Biznesa augstskolas „Turība” valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis par „spēcīgu mērinstrumentu” vēlētājiem nosauca paskatīšanos vēsturē, iepriekšējos 20 gados izdarītajā. Arī Studentu apvienības prezidents Edgars Bērziņš ieteica vadīties pēc tā, ko konkrēti politiķi ir izdarījuši iepriekš. J.Vētra arī uzsvēra, ka jātic ir tam, kurš līdz šim ir pierādījis spēju mācīties no savām un citu kļūdām, mainīties un augt, atrodoties politiskajā amatā jebkurā nozarē. Arī Dobeles Valsts ģimnāzijas skolotājs Gatis Narvaišs izteica viedokli, ka izvēli izdarīt no programmām nevar, tāpēc ir jāskatās citas lietas.

Stratēģiskās analīzes komisijas locekle Marija Golubeva gan aicināja programmās meklēt iekšējas pretrunas – piemēram, ka politiķi runā par konkurētspējīgu augstāko izglītību un zinātni, bet paralēli nosaka, ka jāorientējas uz uzņēmēju pieprasījumu pēc specialitātēm, vai arī saka, ka grib vienlaikus konkurētspējīgu zinātni un saglabāt reģionālas augstskolas. Savukārt Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš pamatoja, kāpēc programmās iesaka gan skatīties, bet ne uz izglītības sadaļu – viņaprāt, tā vietā ir jāskatās ekonomiskās politikas programma.

Video: Tatjana Koķe, Jānis Vētra, Aigars Rostovskis, Marija Golubeva, Gatis Narvaišs, Edgars Bērziņš un Ivars Kalviņš par to, kā izvērtēt politiķu solījumus izglītības jomā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 01.09.2010.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: