Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 18.07.2019.
 

Starptautiskais aizdevums: kā Latvija (ne)pilda plānoto

Valsts budžets`2010 video_f doc

10.05.2010. Lāsma Rozenfelde, Jānis Domburs  A A A Komentāri: 0
Latvijas politikā aizvadītajā nedēļā atkal īpaša uzmanība bija starptautiskajam aizdevumam. Vispirms saistībā ar Ministru prezidenta pieļāvumu nākamgad budžetu konsolidēt par ceturtdaļmiljardu, nevis divreiz vairāk, par ko runāja līdz šim. Sekoja politiskā dueta AŠ kvadrātā paziņojums, ka Latvijai jāpārtrauc vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Abos gadījumos apiets tas, ka aizdevuma nosacījumi, kas tika akceptēti gada sākumā, līdztekus nākamgada budžetam ietver vairāk nekā divdesmit konkrētu pasākumu, no kuriem gandrīz pusei jau pagājuši izpildes termiņi.
„Kas notiek Latvijā?” (KNL) aizvadītajā nedēļā apkopoja un analizēja šo nosacījumu pildīšanu. Tā noteikti ir sasaistāma arī ar abiem minētajiem politiskajiem paziņojumiem – atceroties to, ka Eiropas Komisijai un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) iesniedzamajā memorandā un nodomu vēstulē paredzēto apstiprināja arī Saeimas vairākums, un ņemot vērā to, ko līdz šim publiski, arī KNL studijā, teikuši gan pozīcijas, gan opozīcijas politiķi.

Atalgojumi pašvaldībās un kredītņēmēji: šaubas un iebildumi

Līdz marta beigām Latvijas varas institūcijas bija apņēmušās, konsultējoties ar starptautiskām organizācijām un Trīspusējo sadarbības padomi, paplašināt vienotās atalgojuma sistēmas amatu katalogu, iekļaujot tajā pašvaldību darbiniekus un nodrošinot, ka viņu atalgojums nepārsniedz valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma augšējos griestus. Noteikumu projekts, kas uzdevumu izpildītu, ir izstrādāts, bet atrodas saskaņošanas procesā. Pašvaldību konceptuālā iebilde ir saistīta ar to, ka katalogā nav ņemta vērā funkciju specifika – kā KNL skaidroja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere, katalogā ir virkne amatu, kas pašvaldībām būs „jāpievelk” katalogam, lai gan konkrētā amatu saime nav atbilstoša attiecīgajam pašvaldības amatam. Taču absurds ir tas, ka šobrīd nav zināms, vai pēc kataloga pieņemšanas vispār jebkas mainīsies – vai un kādiem pašvaldību darbiniekiem algas būs jāsamazina. Pēc V.Reiteres teiktā, LPS nav reālo algu ainas un par kataloga ieviešanas faktiskajām sekām „nav bijis runas”. Lai gan memorandā minēta arī nepieciešamība nodrošināt izdevumu samazinājumu, Valsts kancelejas sagatavoto noteikumu anotācijā sadaļā par finansiālo ietekmi ir ieraksts – „nav attiecināms”. Pēdējo mēnešu laikā dažādos līmeņos izskanējusi kritika par atalgojuma sistēmas mainīšanu, nedomājot, vai tā stimulēs valsts pārvaldes darba efektivitāti. Pašvaldību ietveršanas centieni neliecina, ka šo problēmu cenšas novērst.

Vēl tālāks no izpildes ir memoranda punkts, kas paredz līdz marta beigām uzsākt parāda restrukturizācijas stratēģijas īstenošanu jeb kredītņēmēju atbalsta programmu. Kā zināms, iebildumus turpina uzturēt Latvijas Komercbanku asociācija, gan par kredītņēmēju atbalsta kritērijiem, gan par parādu daļas norakstīšanu. Papildus šīm pretrunām Finanšu ministrijai iebildes par nepietiekamu likumisko pilnvarojumu valdības iespējamiem lēmumiem izteikusi Tieslietu ministrija. Šādā situācijā mazākumvaldības mandāts lēmumiem nav diez ko drošs, nemaz nerunājot par naudas resursu trūkumu, tikmēr pēc būtības centrālais jautājums ir, vai pašreizējais projekts, kas balstīts uz pērn izstrādāto koncepciju, vispār ir atbilstošs esošajai sociālekonomiskajai situācijai. Kontekstā arī būtu vērts atgādināt, ka valdība un komercbankas pērnruden publiski solīja panākt vienošanos par kredītatmaksas problēmu risināšanu, bet šis solījums palicis neizpildīts.

Mikrouzņēmumi, fondi un cilvēkresursi valsts pārvaldē: pusceļš

Latvijas sabiedrībai ilgstoši solīto programmas mazo un mikrouzņēmumu atbalstam darbību aizdevējiem arī tika solīts uzsākt līdz marta beigām. Daļa pasākumu ir ieviesti, piemēram, patentmaksas un samazinātais SIA pamatkapitāls. Tomēr pilnībā programma nav ieviesta, mikrouzņēmumu nodokļa likumprojekts Saeimā nesen tika pieņemts tikai pirmajā lasījumā.

Līdz aprīļa beigām bija jāveic pasākumi, lai apstiprinātu visus nepieciešamos noteikumus saistībā ar ES fondu finansējumu pētniecības un tehnoloģiju attīstības aktivitātēm. Memoranda tapšanas laikā noteikumi nebija apstiprināti trim aktivitātēm, divās no tām tie šobrīd ir pieņemti. Pirmajā, „Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai” par 11 miljoniem latu plānots izveidot datu pārraides tīklu zinātniskās darbības nodrošināšanai un uzlabot informācijas sistēmas zinātniskajās institūcijās un augstskolās. Otrajā, „Kompetences centri”, 36 miljoni latu būs pieejami juridiskām personām, kas apvieno zinātniskos un nozares sadarbības partnerus, ar mērķi veicināt sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā.

Taču vislielākā aktivitāte ar 104 miljonu latu kopējo finansējumu ir „Zinātnes infrastruktūras attīstība”, kam noteikumu joprojām nav. FM Komunikācijas nodaļas speciāliste Agnese Beļkeviča to skaidro ar to, ka Izglītības un zinātnes ministrijā turpinās darbs pie efektīvākas pārvaldības sistēmas izveides, veidojot triju līmeņu zinātnisko institūciju hierarhiju, tāpēc tiek veikta aktivitātes atbalsta pārstrukturizācija, un valsts nozīmes zinātnisko centru definēšana tikšot pabeigta maijā. Zinātnisko institūciju pārstāvji gan ir iebilduši pret plānotajiem nosacījumiem, norādot, ka prasība par privāto līdzfinansējumu reāli nebūs izpildāma.

Līdz aprīļa beigām bija arī plānots sagatavot stratēģiju par to, kā integrēt valsts pārvaldē institūcijas un personālvadības ekspertus, kas ir atbildīgi par cilvēkresursu vadību un plānošanu, bet tas nav izdarīts. Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītājas vietniece Laine Kučinska, atbildot uz KNL jautājumu par to, skaidroja, ka ir izstrādāts koncepcijas projekts par civildienesta sistēmas vienkāršošanu, bet šobrīd tas tiek papildināts un valdībā to plānots iesniegt tikai līdz 1.jūlijam. Konceptuāla lēmuma pieņemšana šajā jautājumā ir saistīta ar valsts pārvaldes atbalsta funkciju centralizācijas modeli, konceptuālā risinājuma izstrādi esot plānots pabeigt līdz maija beigām.

Budžeta veidošana, ierēdniecība, ēnu ekonomika: formāli vai pēc būtības?

Marta beigās termiņš bija iecerei precizēt, kā ieviest 2009.gada septembra Valsts kontroles (VK) ieteikumus par 2008.gada valsts un pašvaldību budžetu izpildes izvērtēšanu – lai iegūtu izdevumu ietaupījumu šogad un turpmākajos gados. FM sniegtā informācija liecina – daļa no 12 ieteikumiem ir ieviesti, par citiem trūkst konkrētības. Būtisks VK ieteikums bija izvērtēt iespēju sagatavot normatīvo aktu, kurā noteiktu kritērijus, kad rīcība ar valsts un pašvaldību naudu un mantu ir atzīstama par nelietderīgu, neefektīvu un neekonomisku. Sankcijas par šādu rīcību FM piedāvā iestrādāt Fiskālās disciplīnas likumā, kura sagatavošana aizdevējiem apsolīta līdz jūnija beigām. Taču kritēriju izstrādi FM neuzskata par vajadzīgu – ministrija norāda, ka likumā jau ir noteikts, kāda rīcība ir lietderīga, un tā sola vien izstrādāt un publicēt mājaslapā labas finanšu pārvaldības principu vadlīnijas. Neskaitāmo VK revīziju pieredze gan parādījusi, ka esošās likumdošanas ietvaros sodīt par neekonomisku tērēšanos ir problemātiski.

Efektīva sankciju procedūra par valsts līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu personīgām vajadzībām Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma ietvaros arī bija jāievieš līdz marta beigām. 11.martā grozījumi likumā tika izsludināti, taču to saturs ir saistīts ar ierēdņu atbildību „par tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar budžeta līdzekļiem”, kas rada jautājumu, vai iepriekš šāda rīcība bija atļauta. Līdzīgs solījums par sankcijām jau pagājušajā vasarā bija iekļauts arī nodomu protokolā SVF. Tagad Valsts kancelejā skaidro, ka jau toreiz Latvijas pusē vairāku iestāžu pozīcija bijusi, ka likums sankcijas jau paredz, bet SVF uzstājis uz nepieciešamību likumu tomēr papildināt. Konkrētā redakcija tika izvēlēta tāpēc, ka ļaunprātības konstatēšana uzliktu papildus pierādīšanas slogu un apgrūtinātu normas īstenošanu. Valsts kancelejā uzskata, ka efektīva sankciju procedūra līdz ar to ir ieviesta.

Līdz marta beigām Latvijai bija arī jāpieņem priekšlikumi par ēnu ekonomikas un nedeklarētās nodarbinātības jautājumu risināšanu. Ar nelielu novēlošanos, tomēr priekšlikumi ir pieņemti, bet vairāki kritiski vērtējumi medijos ir pamats šaubām, vai izpilde nav formāla. Ir gan jau atzīts, ka šis ir tikai pirmais solis un pārējie priekšlikumi tiks izskatīti līdz jūnijam.

Ēnu ekonomikas jautājumu jau labu laiku min kā vienu no būtiskākajiem ekonomikas atveseļošanas faktoriem, tomēr tās ierobežošanas tempi to neapliecina. 24.feburāra KNL debatēs saistībā ar ēnu ekonomiku Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle uzslavēja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, un atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis prognozēja, ka mēneša laikā likums būs pieņemts galīgajā lasījumā – taču tas arvien nav izdarīts. Ar šiem pašiem likuma grozījumiem plānots ieviest arī pasākumus, lai paaugstinātu publisko iepirkumu efektivitāti, lai gan to bija solīts izdarīt jau līdz februāra beigām.

Ko nesaka ne Dombrovskis, ne Šķēle un Šlesers kvadrātā

No starptautiskā aizdevuma dokumentos paredzētā izpildīts plāns līdz marta beigām sagatavot „Parex bankas” restrukturizācijas plānu un valdībai Saeimā iesniegt grozījumus, lai pārtrauktu procentu maksājumus par bankas subordinēto kapitālu. Tiesa gan, neiespējami prognozēt, kāds būs turpinājums Saeimā. Izpildīts arī plānotais par stratēģiju, lai pakāpeniski aizstātu īslaicīgo ES fondu finansēto ārkārtas publiskās nodarbinātības programmu.

Tomēr kopumā vairākumā gadījumu solītais vai nu atlikts, vai izpildīts daļēji, vai arī izpilde rada šaubas par būtību. Premjera partijas Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis debatēs pirms divarpus mēnešiem solīja: „Izdarīsim!”. Arī „Jaunā laika” koalīcijas partneru ZZS valdes priekšsēdētājs Raimonds Vējonis teica: „Mēs to varēsim izpildīt.” Šie politiķu vārdi tikai daļēji saskan ar darbiem. Protams, aizkavējumiem objektīvs iemesls ir Tautas partijas aiziešana no valdības. Tomēr papildus laiku tas nerada – jau jūnijā būtu jābūt skaidrībai par nodokļu un sociālās apdrošināšanas politiku, bez kā nav iespējams kopējais valsts budžeta projekts.

Ne Valdis Dombrovskis, runājot par budžeta konsolidācijas apjomu, ne Ainārs Šlesers un Andris Šķēle, aicinot pārtraukt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, nerunā par augšminēto pasākumu sarakstu un to izpildi. Lai gan tieši tas ietekmēs, cik sāpīgi un racionāli varētu būt budžeta izdevumu samazinājumi, un nez vai šie pasākumi traucē ekonomikas atveseļošanos, drīzāk to efektīva īstenošana varētu uzlabot spēles noteikumus ekonomikā, kas nodrošinātu budžeta ieņēmumu palielināšanos. Attiecībā uz premjera teikto jāatgādina arī, ka aizdevuma plāns paredz nevis nākamgada budžeta, bet divu gadu valsts budžeta konsolidāciju, līdz ar to 250 miljoni latu jebkurā gadījumā ir mānīgs skaitlis, jo liels deficīts saglabājas. Savukārt premjeram oponējošie AŠ, šķiet, pat kvadrātsaknes apjomā aizmirsuši, ka viena vadītā partija gada sākumā Saeimā apstiprināja aizdevuma programmu, bet otra vadītā partija pēc aiziešanas no valdības nosūtīja aizdevējiem vēstuli, solot respektēt atbildību pret starptautiskajiem partneriem. Paziņojums ar aicinājumu lauzt vienošanos ar aizdevējiem, protams, neietver ne aprēķinus pēc treknajiem gāzēšanas grīdā gadiem uzaudzētā budžeta deficīta mazināšanai, ne jebkādus pasākumus šī mērķa sasniegšanai, kas varētu būt alternatīvi pašreizējā aizdevuma programmā uzskaitītajiem.

Video: Dzintars Zaķis, Raimonds Vējonis, Elīna Egle, Vents Armands Krauklis un Žanete Jaunzeme-Grende par starptautiskā aizņēmuma nosacījumu izpildi. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 24.02.2010.)

Saprašanās memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku otrais papildinājums (neoficiālais tulkojums latviešu valodā)

Finanšu ministrijas informācija par to, kā tiks ieviesti Valsts kontroles ieteikumi


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: