Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 23.05.2019.
 

Pieci vienā jeb referendums ar drošības likumu garšu

Drošības likumu grozījumi

27.04.2007. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 0
Pamatojumos parakstīties vai neparakstīties referenduma ierosināšanai ir loģiski argumenti gan par, gan pret pusē. Līdzās loģiskajiem argumentiem, šķiet, vēl vairāk ir emocionālu vai vismaz iracionālu argumentu. Vakar "Kas notiek Latvijā?" preparēja argumentus, parakstu vākšanas procedūru un iespējamā referenduma iespējamās konsekvences. Versija, kas palikusi pēc šīs sarunas – vai scenāriji it kā vienā virzienā nevar novest pie pretēja efekta.

Valdošā koalīcija, lai kā apliecinot, ka ir apzinājusi savas kļūdas, nav pildījusi solīto un nav tapis publikai vērtējams alternatīvs projekts par drošības iestāžu pārraudzību. Grūti spriest, ciktāl tas notiek nespējas, muļķības vai aprēķina dēļ, taču tas, jebkurā gadījumā, nemazina šaubas par to, ko ar šiem likumiem grib un ko var izdarīt. Koalīcijas politiķi ir arī piezemējuši retoriku attiecībā uz referenduma apšaubīšanu – sak, lai notiek. Ja šādas tendences liecina par dziļāku "kļūdu labojumu" gan attiecībā uz drošības likumiem, gan attieksmi pret politikas taisīšanu vispār, tas būtu apsveicami. Taču nevar izslēgt, ka politiskā retorika ir tikai pieklususi pirms revanšisma pēc referenduma. Kam var sekot tikpat spītīga pretīmstāvēšana no opozīcijas puses, bet jēgas no tā ne politikas, ne likumdošanas un valsts pārvaldes procesam nebūs nekādas.

Savukārt, kampaņa par parakstīšanos, attīstot līdzību ar masu patēriņa preču reklāmām, ietver vismaz piecus argumentus vienā – saistībā ar neuzticību valdībai, protestu pret ekonomiskām, sociālām un citām problēmām, un tamlīdzīgi. No vienas puses, tas ir normāli un dabiski. No otras puses, kā zinām no klasikas, kaļot vienu, otru un trešo, galu galā var izkalt čiku. Un tad, cerot ar parakstīšanos un referendumu aktivizēt sabiedrību, ar referendumu bez uzskatāma rezultāta var šo sabiedrību atvēsināt sliktā nozīmē vēl vairāk nekā līdz šim. Jo būs notikusi sava veida tvaika nolaišana.

Tiesa gan, jebkurā gadījumā, "pieciem vienā" neizpaliks drošības likumu "garša" - referendums novilks zināmas "sarkanās līnijas" attiecībā uz likumu satura neaizskaramību vai izmaiņu robežām. Lai gan grūti spriest, ciktāl šis saturs vai tā trūkums ierobežo dažu oligarhisku interešu realizēšanu citos veidos. Bet, pat ja ierobežo, kā varējām dzirdēt arī vakar TV studijā, minētās likumu "sarkanās līnijas" vēl var būt ļoti diskutablas.

Vēl viena lieta, ko radīs šis parakstu vākšanas process un ko var stiprināt tautas nobalsošana, ir referenduma kā politikas procesa sastāvdaļas jeb instrumenta aktualizēšana vispār. Kas principā, īpaši, ja novērš parakstu vākšanas procesa nepilnības, nav slikti. Tomēr tas nemazina jautājumu par minēto tvaika nolaišanu. Aktīva sabiedrība nav tikai tāda, kas protesta brīdī realizē parakstu vākšanu vai kādu citu kampaņu. Aktīva sabiedrība ir tāda, kas ieņem un demonstrē savu pozīciju atklāti regulāri. Gan kolektīvi, gan personiski. Vai referendums to var mainīt, vēl ir pavisam atklāts jautājums.



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Drošības likumu grozījumi  

     Kas notiek ar parakstu vākšanu par referendumu?

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: