Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 20.07.2019.
 

Starp Meierovicu, labu, ražotāju un prezidentālu Latviju

Politiskās partijas

31.03.2010. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 50
Pēdējo divu nedēļu laikā Latvijas sabiedriski politisko norišu telpa papildinājusies ar četrām jaunām organizācijām – „Meierovica biedrību par progresīvām pārmaiņām”, partijām „Par prezidentālu republiku” un „Ražotāja Latvija”, un kustību „Par labu Latviju”. Ko šis jauno politisko aktivitāšu vilnis grib un var mainīt Latvijas politikā, ar ko šīs organizācijas atšķiras viena no otras un to konkurentiem, pēc kādiem kritērijiem tās vērtēs partnerus un oponentus – tie ir šīvakara debašu „Kas notiek Latvijā?” pamatjautājumi.
Sarmītes Ēlertes ilgāku laiku aprunātās „domubiedru grupas” pirmais solis publiskuma virzienā ir biedrības dibināšana. Ar atrunu, ka tās dalībnieku vairākums nestartēs vēlēšanās, bet gan veicinās atvērtu politiku un sabiedrības līdzdarbību. Viennozīmīgi gan skaidrs, ka atvērtība un līdzdarbība saistās tikai un vienīgi ar vienu politisko spēku – apvienību „Vienotība”, un Ēlertes pirmās intervijas pēc biedrības dibināšanas, piemēram, ar tekstu „atsevišķi uzņēmēji ir gatavi pārdot savu ģeopolitisko orientāciju par šprotu bundžiņu” sāk mazliet iezīmēt arī politiskos uzstādījumus. Līdz ar „Delnas” padomes vadītājas Lolitas Čigānes paziņojumu par iespējamu kandidēšanu vēlēšanās arī sāk iezīmēties eventuālie „Meierovica biedrības” papildinājumi trīs partiju kandidātu listei.
 
Zem Gunāra Ķirsona „Lido” kompleksa jumta tapušās kustības „Par labu Latviju” politiskā orientācija vērsta Tautas partijas un partijas LPP/LC virzienā, kustības priekšgalā virzot virkni uzņēmēju, kam pievienojušies vairāku pašvaldību vadītāji. Arī šajā gadījumā tiek deklarēts, ka nebūt ne visi kustības, kas paralēli top arī biedrības formā, aizsācēji nestartēs vēlēšanās, tomēr tiek arī konkrēti prognozēts, ka kustība varētu pārtapt par partiju vai apvienību. Manifests par nacionālo interešu aizstāvību un aicinājumiem uz labiem darbiem gan pagaidām ir visnotaļ deklaratīvs. Taču, neatkarīgi no tā, vai, piemēram, Ivars Strautiņš, Guntis Belēvičs vai Guntis Rāvis kandidēs uz Saeimu, būtiskākais jaunums neapšaubāmi ir līdz šim tuvāk politikai un arī tālāk no tās bijušu uzņēmēju pieteikums pārkvalifikācijai atklātām sabiedriski politiskām aktivitātēm.

Partijām „Par prezidentālu republiku” un „Ražotāja Latvija”, ar maz zināmajiem Einaru Grigoru un Ati Apini priekšgalā, ne viens vien politikas analizētājs prognozē caurkrišanu Saeimas vēlēšanās. Tomēr arī šajā gadījumā cāļus skaitīs rudenī. Pagaidām var gan skaitīt, cik partijas līdz šim jau ir nomainījuši daži „prezidentālās republikas” līderi, gan vērtēt, ar ko atšķiras tie uzņēmēji un ražotāji, piemēram, Aigars Vaivars no „Daugavas” vai Andris Lubiņš no „Grandeg”, kuri ir šo jauno partiju valdēs, nevis „labās Latvijas” sastāvā. Tomēr, jebkurā gadījumā, arī šo vairāku simtu cilvēku politiska aktivitāte ir noteikts indikators sabiedrisko aktivitāšu procesiem valstī, un, līdzās divu augšminēto potenciālo vēlēšanu apvienību tapšanai, arī pamats jautājumam par to, kāpēc, ciktāl formas vai satura dēļ, šīs aktivitātes notiek nevis konsolidācijas virzienā, bet seperāti, ļaujot atkal jaunās skaņās skandēt veco teicienu par diviem latviešiem un trīs partijām.


Raidījumā piedalīsies:

„Meierovica biedrības par progresīvām pārmaiņām” valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte un valdes locekle Lolita Čigāne, kustības „Par labu Latviju” iniciatori Gunārs Ķirsons un Guntis Belēvičs, partijas „Par prezidentālu republiku” valdes priekšsēdētājs Einars Grigors un valdes loceklis Andris Lubiņš, partijas „Ražotāja Latvija” valdes priekšsēdētājs Atis Apinis un valdes loceklis Aigars Vaivars

 


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: