Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 23.05.2019.
 

Vai Latvija spēs kontrolēt investīcijas un pašus investorus?

Ekonomika, bizness video_f

11.03.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
Viens no lielākajiem Imigrācijas likuma grozījumu pretinieku iebildumiem pret to izsludināšanu ir tas, ka jaunās normas Latvijā radīs drošības riskus. 10.marta publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” grozījumu aizstāvji un kritiķi mērojās argumentiem par to, ko Latvija nebūs spējīga kontrolēt, vai mēs radīsim riskus Šengenas zonai, vai uz šejieni brauks teroristi un vai varēs investēt narkotiku biznesā iegūtu naudu.

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas prezidents un „Latio” direktors Edgars Šīns atklāti apšaubīja, vai jaunās normas, ja tās izsludinās, radīs jaunu situāciju drošības ziņā. Viņš pavēstīja, ka ir asistējis vairāku desmitu tūkstošu nekustamo īpašumu pārdošanā un „pilnīgi visi”, kas gribēja Latvijā nopirkt nekustamo īpašumu, to ir nopirkuši. Tāpat E.Šīns paziņoja, ka var apliecināt – visi, kas Latvijā gribēja saņemt uzturēšanās atļauju, to „ir saņēmuši – mazāk vai vairāk slīpā veidā”.

„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš pievērsās mūsu saistībām Šengenas ietvaros, kur valstij ir politiska atbildība par to, ko tā ielaiž Šengenas zonā, domājot gan par personām, gan naudas izcelsmi. Viņš gan piekrita, ka šobrīd nemaz nav atzinuma, ka likuma grozījumi neatbilstu esošajām starptautiskajām saistībām, bet vienalga apliecināja nodomu „ļoti nopietni” runāt par to Eiropas institūcijās. Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Tautas partija) to nodēvēja par miglas pūšanu un par lielo Šengenas problēmu nosauca nelegālu migrantu plūsmu caur dienvidu valstīm.

„Pilsoniskās Savienības” Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis kā argumentu pret grozījumiem izmantoja „mazliet satraucošu faktu”, ka par nekustamo īpašumu iegādi Latvijā ir sākuši interesēties tādu valstu pilsoņi, „kuras mēs tradicionāli saistām ar terorismu”. Tāpat viņš atsaucās uz Drošības policijas (DP) vadītāja minētiem riskiem, proti, nezināmas izcelsmes naudu, naudas atmazgāšanas risku, korupcijas risku un terorisma risku. Bet V.A.Kraukļa pretarguments bija tas, ka DP pateikuši, ka spēs veikt kontroli, lai gan viņiem būs vairāk darba. Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers („LPP/LC”) sniedza pretargumentus tam, ka uz Latviju brauks teroristi, aizrādot, ka, ja kāds cilvēks tam nekvalificējas, viņu vispār neielaiž visā Šengenas zonā.

G.Bērziņš kā vēl vienu iebildumu nosauca šaubas par to, ar kādu mehānismu Latvija radīs kontroli pār investētās naudas izcelsmi. A.Šlesera pretarguments uz šo bija apgalvojums, ka investīcijas, kas ir saistītas ar narkotikām, prostitūciju un ieroču tirdzniecību, jau kontrolē Interpols un daudzas starptautiskās institūcijas.

Video: Edgars Šīns, Gaidis Bērziņš, Vents Armands Krauklis, Kārlis Šadurskis un Ainārs Šlesers par kontroles iespējām un drošības riskiem. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 10.03.2010.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: