Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 23.05.2019.
 

Imigrācijas likuma grozījumi – vai attīstīs ekonomiku?

Ekonomika, bizness video_f

11.03.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Saeimas pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā jau iepriekš ir raisījuši un arī 10.marta publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” izraisīja asas debates starp grozījumu atbalstītājiem un kritiķiem. Šobrīd vēl nav zināms, vai Valsts prezidents izsludinās grozījumus, kas atvieglo investoru iespējas Latvijā iegūt termiņuzturēšanās atļauju, un raidījumā izskanēja ieteikumi rīcībai un argumentācija par dažādiem aspektiem – gan ieguvumiem ekonomikai, gan investīciju sliekšņiem, gan konkrētām normām.

Viens debašu aspekts bija grozījumu ietekme uz tautsaimniecību. „Baltijas Sociālo zinātņu institūta” valdes priekšsēdētāja un pētniece Brigita Zepa aizrādīja, ka politiķu divi viedokļi – nacionālo vērtību aizstāvēšana un solījumi, ka izmaiņas ļoti sekmēs Latvijas ekonomikas attīstību – ir vāji argumentēti, tiem nav pamatojuma un nav arī pētījumu par to, kā notiek bizness tiem apmēram tūkstoš uzņēmējiem no trešajām valstīm, kas šeit jau strādā. „Saskaņas Centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins apgalvoja, ka grozījumi radīs jaunas darba vietas un investīcijas, bet par aprēķinu trūkumu atrunājās, ka „precīzi absolūti aprēķināt sekas nevar neviens”. Arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers („LPP/LC”) aprēķinu vietā minēja divus vecākus piemērus, kad izdevies ekonomiku stimulēt.

„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš apšaubīja lietderīgumu normai, kas ļautu atļauju piešķirt par iemaksām pamatkapitālā, jo nākamajā dienā ieskaitīto naudu var aizskaitīt prom uz citu valsti. Tam Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Tautas partija) izteica pretargumentu par papildus kritērijiem – piecām darba vietām un 10 tūkstošiem gadā nodokļos.

„Pilsoniskās Savienības” Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis aicināja iemaksām pamatkapitālā paaugstināt slieksni, lai gan nepamatoja, kāds ieguvums Latvijai no tā būs, ja kaimiņvalstīs šis slieksnis jau šobrīd ir zemāks. V.A..Krauklis gan sliekšņu lielumu pamatoja ar vēlmi redzēt investīcijas arī reģionos. Savukārt atļauju par investīcijām nekustamajā īpašumā K.Šadurskis aicināja vispār izņemt ārā, jo norma nepiesaistīs investīcijas, bet cels cenas. Arī „Jaunā laika” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis nekustamā īpašuma jomā redzēja vairāk risku nekā iespējamo ieguvumu, un arī B.Zepai likās, ka attiecībā uz šo normu argumenti nav īsti pārliecinoši. Bet A.Šlesera arguments normu iedzīvināšanai bija tāds, ka mēs neko nezaudējam un nākotnē slieksni var palielināt, ja redz, ka pārāk daudz īpašumu sāk pirkt.

Video: Brigita Zepa, Gaidis Bērziņš, Vents Armands Krauklis, Valērijs Agešins, Ainārs Šlesers, Kārlis Šadurskis un Dzintars Zaķis par Imigrācijas likuma grozījumu ietekmi uz ekonomiku un ieteikumiem prezidentam. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 10.03.2010.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: