Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.09.2019.
 

Kādiem jābūt auto izmantošanas nosacījumiem valsts sektorā?

Nodokļu politika, VID video_f

11.02.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 4
Valsts sektora īstenotā prakse un tajā vajadzīgās izmaiņas ir tie jautājumi, kas pēdējā laikā saistībā ar „dienesta auto” nodokli publiski ir skanējuši visvairāk. Šonedēļ valdība pieņēma tikai pagaidu regulējumu, uzdodot līdz 1.maijam izstrādāt skaidru kārtību, kādā valsts un pašvaldību autotransports izmantojams. 10.februāra raidījumā „Kas notiek Latvijā?” dalībnieki debatēja, kāds regulējums ir jāievieš, un strīdējās par to, kas ir nenormēts darba laiks un vai valsts pārvaldes automašīnām ir jāievieš „melnās kastītes”.
Vienīgais debašu dalībnieks ministra statusā Artis Kampars („Jaunais laiks”) publiski atklāja savu argumentāciju tam, kāpēc uzskata par pareizu praksi ar šofera vadītu dienesta auto doties uz mājām Tukumā. Ekonomikas ministrs atgādināja, ka visu laiku tiek runāts – politiķiem vajadzētu būt tuvāk pie tautas un saprast kaut ko no tā, kas ir ārpus Vecrīgas. Viņš pauda viedokli, ka ir kaut kāds amatpersonu līmenis, kurā „vismaz līdz mājām un atpakaļ mēs atļaujam”, un uzsvēra, ka ne reizi dienesta auto nav izmantojis nedēļas nogalē vai vedis ar to bērnus uz skolu vai bērnudārzu, turklāt mašīnā strādā. „Es domāju, ka te ir kaut kāda saprāta robeža,” pauda A.Kampars.

Tam piekrita arī citi dalībnieki, taču iegūt skaidrību par to, kur īsti šī robeža būtu novelkama, debatēs neizdevās. KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja Ilze Jurča, kas vēlreiz uzsvēra biroja pozīciju, ka likums šobrīd aizliedz izmantot valsts mantu privātām vajadzībām, arī atzina, ka regulējumā ir jābūt saprātīgiem gadījumiem, kuros dienesta auto izmantošana ir pieļaujama, arī dodoties no darba uz mājām. Viņa minēja tādus kritērijus kā darba specifiku un amatpersonu drošības jautājumu, bet detalizētāka definējuma nebija. Arī Finanšu ministrijas Nodokļu departamenta direktores vietnieks Andrejs Birums par izņēmuma gadījumiem pateica vien to, ka tie varētu būt nenormētie darba laiki „un kaut kas tamlīdzīgs”, kas nav ļoti liela konkrētība. Turklāt jautājumus nemazināja arī tas, ka, kā pareizi norādīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Armands Krauze, Darba likumā nav jēdziena „nenormēts darba laiks”.

Vienprātības nebija arī attiecībā uz kontroles mehānismiem. Autoparku vadības kompānijas SIA „Transporent” valdes loceklis Marats Blate informēja, ka valsts pārvaldē tiek lietoti piecarpus tūkstoši automašīnu, un ieteica to izmantošanas kontroli veikt ar auto uzraudzības sistēmām, kas pēc pieredzes uzreiz ļauj samazināt autoparku par 10% un arī noskrējienu par 10%. I.Jurča pieļāva, ka „tas būtu ļoti lietderīgi”, bet A.Birums tam nepiekrita. Kā citus kontroles mehānismus I.Jurča minēja atšķirīgas krāsas numurzīmes kā Dānijā, atbildības noteikšanu un ārējos kontrolierus. Viņa arī uzsvēra – gadījumā, ja politiķi gribēs atļaut dienesta auto izmantošanu personīgām vajadzībām, tad Latvijai vajadzēs sekot ārvalstu pieredzei, kur ir noteikts nobrauktā kilometra izcenojums un cena par šofera izmantošanu.

Video: Artis Kampars, Ilze Jurča, Marats Blate, Andrejs Birums un Armands Krauze par dienesta auto izmantošanu valsts sektorā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 10.02.2010.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: