Viens no neatrisinātajiem jautājumiem ir skaidrs regulējums situācijai, ja tiesa nolemj atcelt vēlēšanu rezultātus, uz ko debatēs norādīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars. V.Muižnieces izskaidrojums tam, ka situācija vēl nav atrisināta, bija tāds, ka konstitucionālās tiesības neatpazīst A.Cimdara izmantoto terminu „atkārtotas vēlēšanas” un pieaicinātie juristi norādīja, ka „bez plašākas diskusijas politiķiem šo jautājumu nav iespējams un nav vēlams atrisināt”. V.Muižniece arī apgalvoja, ka visi veiktie grozījumi ir vērsti uz to, lai nenonāktu līdz tam, ka tiesa rezultātus atceļ, taču KNAB priekšnieka vietnieks korupcijas novēršanas jautājumos Alvis Vilks viņai nepiekrita. Tāpat V.Muižniece pārmeta A.Cimdaram, ka viņš nav rosinājis rīkoties jau ātrāk, bet gan CVK vadītājs, gan Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Liepiņš pauda viedokli, ka rīkoties vajadzēja deputātiem pašiem.

V.Liepiņš savukārt kā komisijās notiekošās „marinēšanas” piemēru minēja „lokomotīvju” principa atcelšanu vēlēšanās, kas tika izdarīta tikai tad, kad Valsts prezidents „bišķi uzdeva tā kā pa pakaļpusi”. V.Muižniece arī šo kritiku noraidīja un uzsvēra, ka tieši viņas laikā šis grozījums tika veikts.

Savukārt Krimināllikuma grozījumu lēno virzību V.Muižniece saistīja ar „ārkārtīgi novecojušu” un neaktualizētu iesniegto projektu. A.Vilks gan pauda uzskatu, ka novecojusi terminoloģija būtību nemaina, kriminālie un administratīvie sodi ir skaidri nodalīti un nav iemeslu, lai likumprojektu nevirzītu tālāk.

Video: Arnis Cimdars, Vineta Muižniece, Valdis Liepiņš un Alvis Vilks par likumprojektu virzību Saeimas Juridiskajā komisijā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 03.02.2010.)