Digitālās televīzijas ieviešana ir globāla mēroga un neizbēgama tehniskā progresa sastāvdaļa, tomēr katrā valstī to īsteno atšķirīgi. Latvijas gadījumā īpašu „garšu” šim tematam piešķir vēl arvien tiesvedībā esošais „digitālgeitas” skandāls. Līdz ar to Valsts kontroles pagājušajā nedēļā publiskotais kritiskais revīzijas ziņojums par jauno, pērn satiksmes resora īstenoto digitālās apraides konkursu, kurā uzvarēja „Lattelecom”, ir radījis jaunu digitalizācijas epopejas pēcgaršu, ar jautājumiem par to, vai valsts radio un televīzijas centra un vadošā sakaru operatora kopdarbība netiek īstenota par pārāk augstu cenu, ko galarezultātā būs jāapmaksā televīzijām un to skatītājiem.
Šos jautājumus vēl pastiprina „Baltcom” pretenzijas par konkursa norisi nu jau Eiropas mēroga tiesvedībā, bet ekonomiskās krīzes laikā versijas par neracionālu valsts resursu izmantošanu apraides procesos vēl papildinās gan ar televīzijas kompāniju, gan skatītāju finansiālām problēmām.

Viens no centrālajiem atslēgas vārdiem ir pieejamība, un tā mērāma vairākos līmeņos un virzienos. TV5 pagājušajā nedēļā bez savlaicīgiem brīdinājumiem īstenotā pāreja no publiskās analogās uz digitālo televīziju, ņemot vērā tās skatītāju loku vēl skar relatīvi nelielu skatītāju loku. Taču LNT un TV3, un nu arī LTV izteiktās versijas par digitalizēšanos ātrāk, nekā iepriekš paredzēts, nozīmē desmitus tūkstošus mājokļu, kam bez „Lattelecom” dekoderu vai satelītuztvērēju iegādes (vai kabeļtelevīziju pieslēgšanas pilsētās) šīs televīzijas kļūst nepieejamas, un visas valsts mērogā ir atklāts jautājums par to, vai valsts materiāli palīdz šo situāciju pārvarēt, vai arī fundamentāli maina pašreiz uzsākto procesu.
Pašreiz „Lattelecom” īstenotā projekta ietvaros vēl arvien nav nekādas skaidrības, kuras no televīzijām būs vai nebūs pieejamas bez maksas, līdz ar to skatītāju izvēles iespējas ir vēl jo vairāk apgrūtinātas. Tālākā nākotnē lūkojoties, gan bezmaksas, gan maksas kanālu kontekstā, arī jāapzinās, ka, neatkarīgi no tehnoloģiju formas, jebkurai telekompānijai izmaksas par apraidi vai mazāks sasniegto skatītāju skaits mazina resursus, kas ieguldāmi programmu veidošanā, līdz ar to zaudētājs atkal ir skatītājs. Šobrīd, saistībā ar vēl tālu no pieņemšanas esošo elektronisko mediju likumprojektu, tēlaini runājot, miglā tīti jeb arī ļoti dažādiem risinājumu scenārijiem ir visi jautājumi šajā kontekstā – gan un pirmkārt attiecībā uz sabiedrisko televīziju, gan attiecībā uz pašmāju nacionālajiem un arī reģionālajiem medijiem. Taču tieši mediji informācijas laikmetā ir viens no līdzekļiem arī krīžu pārvarēšanai.

Raidījumā piedalīsies:

Kaspars Gerhards, Satiksmes ministrs
Jānis Bokta, Latvijas Valsts Radio un Televīzijas centra valdes priekšsēdētājs
Dace Buceniece, Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja vietniece
Edgars Kots, LTV ģenerāldirektors
Baiba Zūzena, TV 3, TV6 un Star FM Latvija ģenerāldirektore
Andrejs Ēķis, LNT ģenerāldirektors
Gunta Līdaka, Raidorganizāciju apvienības izpilddirektore
Kerli Gabriloviča, SIA Lattelecom komercdirektore
Pēteris Šmidre, SIA Alīna valdes priekšsēdētājs
Ilmārs Muuls, Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kabeļtelevīzijas un telekomunikāciju operatoru asociācijas padomes līdzpriekšsēdētājs
Nils Freivalds, bijušais Satiksmes ministrijas Valsts sekretārs
Anta Rugāte, Saeimas deputāte (TP)
Toms Meisītis, jurists