Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 13.11.2019.
 

Ekonomikas prioritāšu skaits dubultojas. Kas atveseļosies?

Ekonomika, bizness video_f doc

08.12.2009. Lāsma Rozenfelde, Jānis Domburs  A A A Komentāri: 0
Valsts budžeta pieņemšana noslēgusies, un tikai nesen beidzot ir pabeigts arī vēl agrāk aizsāktais un ar tautsaimniecības prioritāro nozaru noteikšanu uzmanību piesaistījušais Ekonomikas ministrijas izstrādātais ekonomikas atveseļošanas plāns. Kopš debatēm par to augustā „Kas notiek Latvijā?” (KNL) sekoja līdzi plāna maiņām un papildinājumiem. Prioritāro nozaru skaita dubultošana šo dokumentu pārvērš par kārtējo visaptverošo vēlmju sarakstu, tikmēr daudzi jautājumi par pamatojumiem, kritērijiem un risinājumiem tā arī palikuši neatbildēti.


Prioritāras – jau visas apstrādes rūpniecības nozares


Pirmoreiz informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem ekonomikas atveseļošanai vidēja termiņa periodā valdība pieņēma zināšanai 4.augustā, ar atrunām par nepieciešamību plānu vēl precizēt attiecībā uz „atbalsta instrumentiem”. 19.augusta publiskajās debatēs izskanēja gan kritika par Latvijas ekonomikas krāsošanu baltās un melnās strīpās kā zebru, izdalot atsevišķas nozares, gan atgādinājums, ka daudzas mazattīstītas valstis pēc Otrā pasaules kara noteica prioritārās nozares, bet veiksmes stāsti bija tikai daži, savukārt citur sekas bijušas pat katastrofālas.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars toreiz KNL uzsvēra, ka atbalstāmās nozares „tiešām ir ierobežots skaits”. Tikmēr pa šo laiku, pēc atkārtotas spriešanas valdībā, prioritāro nozaru skaits pieaudzis no četrām līdz astoņām – pārtikas rūpniecībai, kokrūpniecībai, ķīmiskajai rūpniecībai un tās saskarnozarēm, kā arī elektrisko un optisko iekārtu ražošanai nu pievienotas arī mašīnbūve un metālapstrāde, transports un loģistika, tūrisms, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. 10.novembra valdības sēdē tika uzdots prioritāro segmentu skaitā iekļaut arī lauksaimniecību „kā pārtikas produktu izejvielu ražotāju”. Tas arī ir izdarīts – ziņojuma gala redakcijā pārtikas rūpniecības nozarē papildus pārtikas produktu un dzērienu ražošanai ir iekļauta arī lauksaimniecība. Atliek konstatēt, ka par prioritārām kļuvušas visas tautsaimniecības nozares, kas veido puslīdz ievērības cienīgu valsts iekšzemes kopprodukta un eksporta struktūras daļu.

Zebra, šķiet, pārkrāsota, tikai neskaidrs – par ko. Tikmēr plānā arvien vēl nav pierādīts, kāpēc Latvijā prioritāro nozaru noteikšanai būs pozitīvi rezultāti, ja citās valstīs tie ir bijuši negatīvi. Vēl vairāk – pasaules negatīvā pieredze tajā arvien vēl nav ne analizēta, ne kaut pieminēta.

7 gados pieaugums – mazāk nekā 1% no IKP

Ja apstrādes rūpniecības nozaru izvēles pamatojumā ir argumenti, kas saistīti ar ieguldījumiem apstrādes rūpniecības kopējā eksporta pieaugumā un kopējās pievienotās vērtības pieaugumā, par „uz eksportu orientētajām pakalpojumu nozarēm” nav nekādu skaitlisku argumentu. Pamatojums šo papildus nozaru iekļaušanai prioritāro sarakstā ietver tādus apgalvojumus kā „pasaules ekonomikas globalizācijas procesos rodas arvien lielāks pieprasījums pēc nozares pakalpojumiem”, „nozarei ir liels multiplikācijas efekts” un „nozares eksporta potenciāls pašreiz netiek pilnībā izmantots”. Atšķirībā no apstrādes rūpniecības, pakalpojumu nozaru vērtējumā trūkst līdzšinējo un prognozēto apjomu.

Attiecībā uz apstrādes rūpniecības attīstības prognozēm augustā, kā KNL noskaidroja EM, plānā nebija iekļauta prioritāro nozaru atbalsta pasākumu ietekme, jo nebija skaidrības par pašiem atbalsta pasākumiem. Tagad notikušas korekcijas, kas paredz prioritāri atbalstīt piecas apstrādes rūpniecības apakšnozares, un tiek prognozēts, ka apstrādes rūpniecības kopējais īpatsvars tautsaimniecības struktūrā palielināsies no 10,5% 2008.gadā līdz 11,3% 2015.gadā – tātad salīdzinoši nelielas izmaiņas. Tikmēr, piemēram, nekustamo īpašumu izmantošana un komercdarbība, ko EM negrasās īpaši atbalstīt, šai laikā pieaugs no 17,5% līdz 18,1%.

Plānā konstatēts, ka „krīzei Latvijā ir strukturālās krīzes pazīmes”, mūsu ekonomikas struktūra ir ar zemu rūpniecības īpatsvaru un nav ilgtspējīga. Taču nav skaidrots, vai apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugums par 0,8 procentpunktiem ilustrē strauju un būtisku ekonomikas struktūras maiņu.

Nodokļu izmaiņas Finanšu ministrija nesaskaņo

Neatkarīgi no tā, kā plānā trūkst, arī par tajā iekļauto arvien nav vienprātības. Valdība 10.novembrī atbalstīja EM ziņojumu, vienlaikus uzdodot to precizēt, nodokļu jautājumus saskaņojot ar Finanšu ministriju (FM), un nedēļas laikā iesniegt Valsts kancelejā. Saskaņošana ar FM nav īstenota – finanšu resors nepiekrita ne uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm lielajām investīcijām, ne akcīzes nodokļa atvieglojumiem mežsaimniecības darbiem un dzelzceļa pārvadājumiem, līdz ar to šie jautājumi plāna gala redakcijā netika iekļauti, un 27.novembrī tas tika nosūtīts visām ministrijām. Atliek vien atgādināt, ka, protams, tieši pēdējos mēnešos daudz apspriesto nodokļu likmju un procedūru izmaiņas bija viena no uzņēmēju aktualitātēm, apspriežot plāna sākotnējo versiju.

Vienlaikus palikuši neapskatīti arī vairāki citi savulaik pieminētie aspekti. Piemēram, RTU Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš augusta debatēs uzsvēra, ka galvenā ir nevis nozare, bet kvalitātes un produktivitātes konkurētspēja starptautiski, kā arī biznesa sasaiste ar izglītību un zinātni klasteru jeb puduru izpratnē. „Brīvais vilnis” valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris pieminēja nodokļu nemaksātāju ietekmi uz ekonomiku. Taču ēnu ekonomikas mazināšana Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānotāju uzmanību nav izpelnījusies, daži starptautiskie salīdzinājumi un puduru pieminējumi gan ir, bet vairāk konstatējot Latvijas ne pārāk augsto vietu, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, neietverot to starp nākotnes mērķiem un galvenajiem darbības virzieniem.

Kā mērīsim konkurētspēju?

Līdztekus prioritāro nozaru noteikšanai EM plānā ir iecere atbalstīt „konkurētspējīgus uzņēmumus ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu”. KNL augustā A.Kampars uzsvēra, ka prioritāro nozaru noteikšana vairāk ir saistīta ar ilgtermiņa plānošanu izglītībā un nodarbinātībā. Līdz ar to konkurētspējīgo uzņēmumu atbalsts it kā būtu uzskatāms pat par šībrīža galveno aktualitāti, taču vairāku mēnešu laikā EM arvien vēl nav izstrādāti kritēriji konkurētspējas vērtēšanai, un precizētajā plānā ir solījums, ka tādi tiks izstrādāti tikai līdz 2010.gada martam.

Par galvenajiem ekonomiskās politikas mērķiem 2015.gadā izvirzīti: 2013.–2015.gadā vidējais IKP pieauguma temps ir 5% gadā, saglabāta mērena inflācija, kā rezultātā perioda beigās IKP sasniedz 17 miljardus latu; bezdarba līmenis ir mazāks par 8%; pētniecībai un attīstībai ir novirzīti līdzekļi 1,5% apmērā no IKP. Jāatzīmē, ka šie mērķi nav sasaistīti ar visā pasaulē plaši izmantoto rādītāju – IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes. Līdz ar to neiespējami spriest, kā stratēģija sasaistīta ar Latvijā tik aktuālo migrācijas problemātiku un vai EM iecerējusi, ka Latvija, piemēram, pēc pieciem gadiem apsteigs Lietuvu, Horvātiju, Poliju un Igauniju, vai kaut pietuvosies to rādītājiem, jo citas Eiropas valstis, izņemot Rumāniju un Bulgāriju, jau ir ļoti tālu atrāvušās, un arī Baltkrievija pārāk neatpaliek.

Dažādos plānos un stratēģijās tiek lietoti dažādi ekonomiku, labklājību un biznesu raksturojoši rādītāji – tautas attīstības indekss, globālās konkurētspējas indekss, uzņēmējdarbības aktivitāte (uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem un jaundibināto uzņēmumu skaits), algu līmeņi, tekošā konta bilance, investīciju apjoms un tamlīdzīgi. Ekonomikas atveseļošanas plānā lielākā daļa no šī spektra neparādās. Lai gan būtiska plāna sastāvdaļa ir nodokļu politikas pilnveidošana, kā kritēriju var atrast vien vispārīgu frāzi „nodokļu likmju samērojamība Baltijas valstu ietvaros”. Plānā pamatā ir runāts par vienu mērījumu kritēriju – Pasaules Bankas starptautisko projektu Doing Business, definējot, kādu vietu citu valstu starpā Latvijai jāieņem 2015.gadā pēc dažādiem rādītājiem: uzņēmējdarbības uzsākšana, būvniecības saskaņošana, īpašuma reģistrēšana, nodokļu maksāšana, ārējā tirdzniecība un uzņēmējdarbības izbeigšana. Kopumā mērķis ir Latvijas pozīciju sarakstā paaugstināt no 27. uz 20.vietu.

Un visbeidzot – rezumējot. „Valsts negatīvo tēlu ārvalstīs veido mūsu haotiskums, nespēja vienoties un nemitīgās izmaiņas stratēģiskos jautājumos” – tā nesen kādā konferencē teica ekonomikas ministrs Artis Kampars. Šādu diagnozi, šķiet, uzskatāmi apstiprina arī ekonomikas atveseļošanas plāna tapšana.


Video: Artis Kampars, Jānis Romanovskis, Mārtiņš Bondars, Jānis Grēviņš, Vjačeslavs Dombrovskis, Vents Armands Krauklis un Arnolds Babris par ekonomikas atveseļošanas plānu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 19.08.2009.)

„Informatīvais ziņojums par ekonomikas atveseļošanas politikas virzieniem vidēja termiņa periodā” (gala versija)

Izziņa par atzinumos sniegtajiem iebildumiem

„Informatīvais ziņojums par ekonomikas atveseļošanas politikas virzieniem vidēja termiņa periodā” (izskatīts valdībā 10.novembrī)

„Informatīvais ziņojums par priekšlikumiem ekonomikas atveseļošanai vidēja termiņa periodā” (izskatīts valdībā 4.augustā)

Latvijas vieta Pasaules Bankas projektā Doing Business


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: