Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 24.08.2019.
 

Deputāta Leiškalna jaunrade - pret Eiropas Kopienas līgumu?

Valsts budžets`2010

26.11.2009. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 0
Saeimas deputāts tautpartijietis Kārlis Leiškalns pēdējās nedēļas laikā izpelnījās mediju uzmanību ar ierosinājumiem par ostu pārvalžu statusu vienotajā atalgojuma sistēmā. Tomēr, izrādās, ka tā nav vienīgā deputāta likumdošanas jaunrade ostu jomā – pēc Leiškalna ierosinājuma tiek plānots arī mainīt ostu pārvaldes statusu konkurences likuma izpratnē, pret ko iebilst gan Konkurences padome, gan Saeimas Juridiskais birojs, paredzot Latvijai draudošu pārkāpuma procedūru no Eiropas Komisijas puses.
Ostu likuma grozījumi Saeimas dienaskārtībā ir nonākuši saistībā ar budžeta paketi un valdības ierosinātajām izmaiņām attiecībā uz ostu fondu. Taču starp priekšlikumiem uz 2.lasījumu iesniegts un komisijā arī atbalstīts Kārļa Leiškalna priekšlikums papildināt 15.pantu ar jaunu daļu: „Ostas pārvalde, sniedzot pakalkpojumus ostā, uz šī likuma pamata nav uzskatāma par tirgus dalībnieku Konkurences likuma izpratnē.”

Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme un Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš „Kas notiek Latvijā?” apliecināja, ka viņu vērtējumā šis priekšlikums ir pretrunā Konkurences likumam un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, kas draud ar pārkāpuma procedūru pret Latviju no Eiropas Komisijas puses. Ieva Jaunzeme uzskata, ka šāds grozījums nenodala ostas pārvaldes valstiskās un komerciālās funkcijas, un ilgtermiņā tas mazinās potenciālo investoru uzticību ostām kā drošām un stabilām vietām investīcijām.

K.Leiškalns, jautāts par priekšlikuma pamatojumu, KNL atzina, ka viņš izmantojis iespēju, kad „likums ir vaļā” un iesniedzis šo priekšlikumu, kas esot tapis „jau sen”, un tā mērķis esot nodrošināt, lai ostu pārvaldes var realizēt to veiktos pakalpojumus, kas saistās ar kuģošanas drošību – piemēram, loču un velkoņu pakalpojumus. „Muļķības!” – tā Leiškalns telefonsarunā novērtēja pretenzijas par konkurences normu pārkāpumu.

Leiškalna priekšlikumu ir atbalstījusi arī Satiksmes ministrija -  uz KNL jautājumu saņemtajā ministrijas tranzītpolitikas departamenta direktora Andra Maldupa rakstiskajā argumentācijā arī piesaukta kuģošanas drošība: „ Protams, osta var pildīt šo funkciju, gan pati, gan nodot to pildīt citām organizācijām, vai nodot privātiem komersantiem konkursa kārtībā. Tomēr jāsaprot, ka privāts uzņēmējs sniegs pakalpojumus, ja tur saskatīs iespējas pelnīt. Bez tam tas var arī atteikties sniegt šos pakalpojumus, ja tie tam nebūs pietiekami izdevīgi. Latvijas ostas ir samērā nelielas un te nav pietiekams tirgus, lai Latvijas ostās konkurētu vairāki pakalpojumu sniedzēji. Līdz ar to var rasties situācija, kad privātais pakalpojumu sniedzējs kļūst par monopolistu ostā. Rīgas ostā jau ir bijusi situācija, kad velkoņu kompānijai mainījās īpašnieki un velkoņi tikai pārlikti uz citu ostu.  Ostas pārvalde nevar tikt uzskatīta par brīvā tirgus dalībnieku, tāpēc tai jādod zināma prioritāte arī no konkurences viedokļa.”

Tomēr I.Jaunzeme uzskata, ka šie grozījumi ir risks, ka ostu pārvaldes ostas teritorijā var izmantot dominējošo stāvokli, mainot spēles noteikumus attiecībā uz pakalpojumus sniedzošiem komersantiem.
Gan Saeimas Juridiskā biroja, gan Konkurences padomes vadītāji apliecināja KNL, ka ar oficiālām vēstulēm izteikuši lūgumus Saeimas Budžeta komisijai pārskatīt un mainīt lēmumu par ostu likuma grozījumiem.


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: