Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 13.11.2019.
 
Dažnedažādo problēmu gūzma, budžeta projekta un nodokļu prioritāte informatīvajā telpā, šķiet, krietni aizēnojusi pirms gada par galveno tematu banku jomā kļuvušo „Parex bankas” restrukturizācijas un pārdošanas jautājumu, un pavisam par otršķirīgu padarījusi privāto kredītņēmēju problemātiku bankās. Tomēr risks ir un paliek vecais – var paļauties, ka būs labāk, bez var iznākt kā vienmēr. Vakar „Kas notiek Latvijā?” debatēs izskanēja un vēl jo vairāk neizskanēja atbildes un versijas par to, kas varētu notikt un kas varētu nenotikt.
Liene    15:43  |  05.11.2009.

... un, Jāni Dombur, ko jūs ar to visu gribējāt pateikt? Vai to, ka mums jāraud līdzi neapdomīgiem kredītņēmējiem, vai kā? Jautājums ne sociālekonomisks, ne politisks, bet tieši individuāli-personisks... lai paši cīnās, šie riski nevienam netika slēpti - šīs rūpes sāk jau krist uz nerviem, jo ir arī sabiedrības grupa, kas 'treknajos' gados nebrauca uz Karību salām ik pēc pusgada atvaļinājumā, bet arī pār viņu galvām gāžas ekonomiskā pamiruma problēmas, un neba bankas ir draudzīgākas pret šiem citiem, bet gan lūko veidus, kā iegrābt un iekasēt vairāk, lai nopelnītu vēl. Tāpat nav arī saprotams uztraukums par banku peļņu vai nepeļņu, kad jebkurā citā biznesa sfērā tas ir pašsaprotami - ir peļņa, ir zaudējumi........ Un vispār sajūtas, ka Latvijā pārāk visu kaut ko balsta un pabalsta un neļauj lietām nomirt dabiskā nāvē, lai sistēma attīrītos, turpretim tādas lietas kā indivīda brīvība vai cilvēktiesību aizsardzība ir bērnu autiņos, jo tās, lūk, nav pašsaprotamas lietas, bet vajag advokātu, lai runātu likumu pantos, kas attīstītajā pasaulē ir ikdiena. Bet paldies par vakardienas raidījumu, arī 'sviests'ir jādzird... 

Deniss    15:49  |  05.11.2009.

Jaunajā Civilprocesa likuma redakcijā nav noteikts kāds ir īsākais izsoles izsludināšanas termiņš, kas nozīmē, ka izsoli var izsludināt kaut nākamajā dienā. Kas nozīmē, ka parādniekam netiek dots laiks un iespēja sevi aizsargāt iesniedzot tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas pieteikumu. Tas rada iespēju ļoti vērtīgu īpašumu līdzšinējo 3 mēnešu vietā pārdot izsolē (pēc kreditora izvēles paturēt sev vai sev pietuvinātai personai) kaut 2 nedēļu laikā par piespiedu pārdošanas vērtību, kas pašreizējā brīdī var būt pat 10% no sākotnējās vērtības. Šajā gadījumā parādniekam paliek parāds ~90% apmērā, bet kreditoram ir iespēja iegūto īpašumu pārvērtēt par lielāku vērtību un palielināt savus aktīvus, saglabājot arī parādsaistības ~90% apmērā. Ņemot vērā to, ka vairumam iedzīvotāju ir samazinātas algas, vai zaudēts darbs, no 2010.gada 1.janvāra domā ieviest Mājokļa nodokli, tad pastāv ļoti reāla iespēja, ka rodas komunālo maksājumu un nodokļu maksājumu parādi, un ar šādiem likuma grozījumiem, vairumam iedzīvotāju tiek radīti draudi īsā laika posmā (pēc piedzinēja izvēles) palikt bez mājokļa. Piedzenot komunālo maksājumu parādus, tiesa to var izskatīt mēneša laikā brīdinājuma kārtībā, kā rezultātā ar 3 mēnešu komunālo maksājumu parādu var zaudēt mājokli. Nodokļu parādi tiek piedzīti bezstrīdus kārtībā, kas nozīmē, ka nekustamā īpašuma īpašnieks var bez iepriekšēja nebrīdinājuma saņemt tiesas lēmumu par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, un pāris nedēļu laikā īpašums jau tiks pārdots izsolē. 

Liene    15:51  |  05.11.2009.

Visas izmaiņas Civilprocesa likumā ir vērstas pret kredītņēmēju, jau 05.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2009.607.1 pantā tika mainīti izsoles sākumcenas noteikšanas noteikumi, kas līdz 2009.gada 1.martam bija: (1) Izsole sākas no augstākās novērtējuma summas, ja ir bijušas vairākas novērtēšanas, vai no to prasījumu (sprieduma izpildes izdevumu, nodokļu parādu un citu parādu) summas, kuriem pēc piedzinēju prasījumu apmierināšanas secības ir priekšrocība salīdzinājumā ar visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām, raugoties pēc tā, kura no šīm summām ir lielāka. (2) lai noteiktu izsoles sākumcenu, tiesu izpildītājs sastāda izsoles sākumcenas aprēķinu, kurā norāda: 1) sprieduma izpildes izdevumu summu; 2) nekustamā īpašuma nodokļa parāda summu; 3) katra hipotekārā kreditora prasījuma summu atbilstoši tā pirmtiesībai; 4) citu prasījumu summu, kas apmierināmi pirms tās personas prasījuma, kura lūgusi piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu. 

Beatrise    15:52  |  05.11.2009.

Saskaņā ar 10.09.1998. „Hipotekāro ķīlu zīmju likums” 14.pantu hipotekārais aizdevums kopā ar agrāk reģistrētiem nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem nedrīkst pārsniegt 75 procentus no nekustamā īpašuma tirgus vērtības, kuras sastāvā ne mazāk kā puse ir tādas ēkas vērtība, kurā ne mazāk kā puse lietderīgās kopplatības ir izmantojama dzīvošanai, vai 60 procentus no cita veida nekustamā īpašuma tirgus vērtības. (28.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2006.), kas nozīmē, ka līdz šim hipotekārajam kreditoram bija dota iespēja izsolē atgūt visus aizdotos līdzekļus. Civilprocesa likums līdz 2009.gada martam izsoles sākumcenu noteica tirgus vērtības apmērā, saskaņā ar likumu "Hipotekāro ķīlu zīmju likums", kurā ar melnu uz balta rakstīts, ka ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība — aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001., 24.10.2002. un 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.). Pie šādiem nosacījumiem kreditoram bija dota iespēja atgūt aizdoto naudu pilnā apmērā, pat ja īpašumu nav izdevies pārdot 1.izsolē. Neskatoties uz to, ka Hipotekāro ķīlu zīmju likums attiecās tikai uz hipotekārajiem aizdevumiem, kas var būt segums apgrozībā esošajām ķīlu zīmēm. Rodas jautājums kāpēc bankas deva riskantus hipotekāros kredītus, apzinoties, ka tie nevar būt par segumu hipotekārajām ķīlu zīmēm. Bankas izvairījās no darījumu slēgšana ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem. Bez tam Hipotekāro ķīlu zīmju likums ir vienīgais likums, kurā tiek noteikta hipotekārā aizdevuma un ieķīlājamā īpašuma tirgus vērtības definīcija. Tikai šajā likumā ir iekļauta atsevišķa nodaļa par hipotekāro aizdevumu, kur noteiktas prasības hipotekārā aizdevuma līgumiem. Vai tas neliecina, ka bankas ar iepriekšēju nodomu "uzmeta" kredītņēmējus. 

Liene    15:54  |  05.11.2009.

Ņemot vērā to, ka vairumam iedzīvotāju ir samazinātas algas, vai zaudēts darbs, no 2010.gada 1.janvāra varētu tikt ieviests Mājokļa nodoklis, tad pastāv ļoti reāla iespēja, ka rodas komunālo maksājumu un nodokļu maksājumu parādi, un ar šādiem likuma grozījumiem, vairumam iedzīvotāju tiek radīti draudi īsā laika posmā palikt bez mājokļa un ar ļoti lielām, praktiski neatmaksājamām parādsaistībām. Vai tādā veidā valsts grib aizstāvēt kreditoru intereses, vai tomēr iespējami ātri un sāpīgi atbrīvot parādniekus no īpašumiem, lobējot banku intereses uz kredītņēmēju rēķina palielinot banku aktīvus, kā arī dempingot īpašumu cenas? Šajā gadījumā jau iepriekš tiek paredzēts, ka izsolē netiks apmierināti visu kreditoru prasījumi, tiks atņemts nekustamais īpašums un pēc īpašuma pārdošanas izsolē paliks parādsaistības. Tas būtiski pasliktina parādnieku stāvokli, veicinās nodokļu nemaksāšanu un darbaspējīgo iedzīvotāju izbraukšanu no valsts. 1. Ja likuma mērķis patiešām būtu izsoļu skaita samazināšana, parādu restrukturizācija, resursu atgriešana tautsaimniecībā un sociālā taisnīguma ievērošana, tad būtu jānosaka, ka gadījumā ja ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtība kopš ieķīlāšanas brīža ir kritusies vairāk par 30% un ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi nav pietiekoši, lai segtu ķīlas ņēmēja prasījumu, pie kam īpašuma tirgus vērtība samazinājusies no ieķīlātāja neatkarīgu apstākļu dēļ, bet īpašums ir saglabājis visas savas īpašības vai pat uzlabojis tās kopš ieķīlāšanas brīža, ķīlas ņēmējam nav tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikumu, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu. Pretējā gadījumā šī ir būtiska spēles noteikumu maiņa, jo aizņemoties personas nav pieļāvušas iespēju, ka viņu īpašumi izsolē varētu likumīgi tikt pārdoti par 20% no kredīta summas. 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: