Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 22.10.2019.
 

Vai regresīvi jāsamazina ar IIN neapliekamais minimums?

Valsts budžets`2010 video_f

29.10.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 2
2010.gada budžeta projektā ir iestrādāta virkne izmaiņu nodokļu jomā, no kurām daudzas saistītas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) – to skaitā ar IIN neapliekamā minimuma samazināšana no 35 līdz 25 latiem mēnesī, kā rezultātā valdība cer papildus iegūt 17,2 miljonus latu. Taču šī minimuma samazināšanai iebilst gan sociālie partneri, gan aizdevēji, tāpēc 28.oktobra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” iesaistītie asi debatēja par to, vai šis solis ir jāveic, un nonāca līdz secinājumiem par grābekļiem un impotenci.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Dāvids Tauriņš apliecināja, ka ar aizdevējiem notiek „diezgan smagas diskusijas”, jo viņi uzskata, ka ar IIN neapliekamā minimuma samazināšana ir regresīva rakstura pasākums. Taču D.Tauriņš pauda uzskatu, ka citas alternatīvas būtu vēl smagākas. Tas, kāpēc viņš atsaucās uz nodomu protokolu ar Starptautisko Valūtas fondu, gan nebija pilnīgi skaidrs. Tiesa, Latvija aizdevējiem ir apsolījusi nākamajā gadā ieviest progresīvu IIN un paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmi līdz 23%, ja ar citiem pasākumiem neizdosies veikt vajadzīgo budžeta konsolidāciju. Taču jāatgādina, ka nodomu vēstulē tāpat ir izteikta apņemšanās 2010.gadā no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) bāzes paplašināšanas iekasēt pusprocentu no IKP, kas saskaņā ar šībrīža lēmumiem ne tuvu nenotiks. Līdz ar to ir skaidrs, ka arī ar IIN neapliekamo minimumu varētu nesamazināt un tā vietā atrast citus papildus ieņēmumus, neaiztiekot PVN un neieviešot progresīvu IIN.

Tieši NĪN izmaiņām pievērsās ekonomikas ministrs un partijas „Jaunais laiks” domes priekšsēdētājs Artis Kampars, kurš solīja Saeimā piedāvāt uz otro lasījumu aizvietot neapliekamā minimuma samazināšanu ar progresīvas NĪN likmes ieviešanu. Pret šādiem centieniem iepriekš visvairāk vērsusies Tautas partija, un arī debatēs partijas valdes loceklis un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns nepauda atbalstu šādam ierosinājumam. Viņš gan runāja ļoti izvairīgi, radīdams pretrunu sajūtu – E.Zalāns sacīja, ka meklēs citus risinājumus, ja tādi būs jāmeklē, bet tas acīmredzot bija saistīts ar iespējamību, ka pašreizējo variantu noraida starptautiskie aizdevēji, nevis ar to, ka regresīvās izmaiņas, kā tās novērtēja pats ministrs, ir „slikts stāsts”.

Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers atgādināja jau jūnijā notikušās diskusijas par neapliekamā minimuma samazinājumu un secināja, ka mēs atkal kāpjam uz tā paša grābekļa. Viņš arī pārmeta valdībai cilvēku baidīšanu ar progresīvo IIN, ko piemēro „lielākā daļa pasaules”. D.Tauriņš gan palika pie sliktā scenārija – ka mūsu ekonomika, īstenojot citas izmaiņas, tiks atsviesta ledus laikmetā. Notiekošo procesu novērtēja Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle – kā impotenci meklēt alternatīvas.


Video: Dāvids Tauriņš, Artis Kampars, Edgars Zalāns, Pēteris Krīgers un Elīna Egle par ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma samazināšanu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 28.10.2009.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: