Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 24.04.2024.
 
Sestdien pēc kārtējās ārkārtas sēdes valdība paziņoja, ka politiski lēmums par valsts budžetu 2010.gadam pieņemts, atliek tehniskā izstrāde. Taču pēc Latvijas partneru un kreditoru pretenzijām Stokholmā, Briselē un vēl citur, darba kārtībā atgriežas jautājums par citādu budžetu. Ko darīt, kādas ir Latvijas iespējas un riski – tā ir šīvakara „Kas notiek Latvijā?” raidījuma tēma.
1-20 ; 21-40 ; 41-54 ;
zaķītis    11:20  |  07.10.2009.

Ir jāsaka skaidri un gaiši sabiedrībai, kas notiks, ja aizdevēji pateiks Latvijai "Čau", kas tomēr nav neiespējami. Lai saprot, ka pat 500 miljoni vēl ir mazākais ļaunums. Visi skatīsimies, Dombur, Jūs esat malacis. 

jaanis  nav@man.pasta.lv  11:57  |  07.10.2009.

vaig tiem ākstiem uzdot jautājumu, vai viņiem nav bail iet(braukt) pa ielām? apsardze ir sūds, pret bisi ar optisko tēmekli no mājas jumta, viņa tak palīdzēt nevar 

elita  cerebrum@inbox.lv  12:00  |  07.10.2009.

Cik ilgi turpināsies nodokļu maksātāju žņaugšana un genocīds pret tautu un kad beidzot sāksies strukturālas reformas?Vai kādā ministrijā,izņemot veselības ministriju,algas ir samazinātas,kāds mazāk izmanto dienesta transportu,vai nevajadzīgas štata vietas kādā ministrijā ir samazinātas?Varbūt uzaiciniet ministrus,lai raidījumā ar konkrētiem skaitļiem to parāda.Cik man ir zināms,tad ministrijās dzīve turpinās bez kādām izmaiņām.Uzaiciniet Nopelniem bagāto"aktieri"Godmani un pajautājiet kur dabūt 5 miljonus par ko celt villu jūras krastā Vācijā.Tās nav tenkas,tas ir zināms no konkrētiem avotiem,jo izrādās arī Eiropa ir maza.Un tāds cilvēks pārstāv Latviju Eiropā. Vai tiešām tauta tādu ievēlējaun vai vispār var ticēt vēlēšanu rezultātiem.Es neticu.Biju savas valsts patriote,bet tagad ir pretīgi atrasties šajā valstī,ir pretīgi maksāt nodokļus,lai korumpētā valdība turpinātu veģetēt un sūkt tautas asinis.Es esmu 25 gadus nostrādājusi medicīnā,esmu savu darbu darījusi godīgi, un nekādus treknos gadus savā dzīvē neesmu pieredzējusi arī strādājot 13 gadus divos darbos. Varbūt,ka esmu tautai kalpojusi vairāk nekā mūsu resnie valstsvīri un man par savu darbu ir bijis jāatbild.Par ko man tagad ir jāmaksā bezjēdzīgie nodokļi?Kad tiks piemērota kriminālatbildība abstraktās politiskās atbildības vietā par valsts novešanu līdz bankrotam?Pajautājiet Godmanim kāpēc viņš 90-tajos gados iznīcināja Latvijas lauksaimniecību un savas otrās valdīšanas laikā valsti vispār iznīcināja.Un par to viņam ir smuki samaksāts.Un Kalvītis no Godmaņa maz atpaliek.Valdību un Saeimu vajadzētu nolikt uz maksimums 500 latiem pirms nodokļu nomaksas bez jebkādām privilēģijām,Ministrijas samazināt līdz pārdesmit cilvēkiem ar tādu pašu aldziņu kā ārstam valsts slimnīcā.Kāpēc mazai Latvijai vajag 100 cilvēku Saeimu?Nu ir redzams pie kā valsti šis liekēžu bars ir novedis.Pietiktu ar 20 cilvēkiem.Ko Saeimā cik sasaukumus dara aktierīši,sportisti,komponists Kalniņš un Pauls.Vai viņiem ir bijis vispār savs viedoklis par kaut ko?Viņi vienkārši sēž savā siltajā vietā un saņem algu.Cik ilgi turpināsies daudzpartiju haoss?Lielā Amerikā ir 2 partijas,mazā Latvijā nevar saskaitīt.Ar likumu aizliegt un nolikvidēt visas esošās partijas,kamēr tās pastāvēs, haoss turpināsies.Ko runāt par nākamā gada budžetu,kamēr nekas nemainās valsts struktūrās.Kamēr pastāvēs milzīgais liekēžu bars un daudzās partijas,neprofesionalitāte valsts vadīšanā,LATVIJA IES TAISNĀ CEĻĀ UZ BANKROTU UN SABRUKUMU UN NEKĀDAS SARUNAS N-E-L -Ī -D-Z--Ē-S. 

eska    12:02  |  07.10.2009.

vai, lūdzu, nevarētu izprasīt Dombrovska idejas / spējas / drosmi visas nodokļu sistēmas kardinālā pārveidē = uzlabošanā? pat, ja SVF neuzstās uz 500 mio, mājokļa nodoklis jāievieš tik un tā - tas ir viens no soļiem visas kroplās Latvijas nodokļu sistēmas pārveidošanā beidzot par sistēmu, kas nesit darbaspēku/ražošanu, bet apliek patēriņu/kapitālu/greznību. Bez šādām pārmaiņām Latvijas tautsaimniecība NESĀKS UZPLAUKUMU. Cita lieta, uz kādiem noteikumiem ievieš šo un citus nākamos nodokļus. Ja neļaut TP, Bičevskim utml sačakarēt labas idejas, cerības ir. Ideālais variants / vadmotīvs būtu "negremdēt mazapmaksāto/vidējo" cilvēku, lai kā gribētos pakļaut nodoklim PILNĪGI VISUS. Rezultāts noteikti būs labāks, ja a) mājokļa nodoklim atstās NORMĀLU neapliekamo minimumu ap 75/100 m2, toties lielajām platībām %-u strauji celtu b) progresīvajam IIN soļus veidot apm. līdz 500 Ls 10%, 501-1000 20%, 1001-3000 30%, virs 40% papildus tam c) pabeigsim taču beidzot sākumdeklarēšanos d) liksim publiskot visu Latvijā darbībā esošo ārzonu īpašniekus / labuma guvējus e) pievienosimies tām valstīm, kuras uzzinājušas savus nodokļu nemaksātājus ar slepenajiem kontiem Šveicē, Lihtenšteinā, ... Vai latvija ir tik bagāka, lai saudzētu savus miljonārus un mocītu nabagus? Kā pamanīja Fliks : te lēti būt bagātam un dārgi nabagam. 

Revolucionars    12:22  |  07.10.2009.

Vel viens izvilkums no šodienas Mantegas pardomām:" Banco do Brasil’s loan default rate is low, and operations are conducted according to strict technical criteria. Inexpensive credit is easier to repay. By increasing the supply of credit and making it cheaper, the public banks help to inject oxygen into the economy and business in general. Their margin is lower, but the banks make more money on a greater volume of loans. It is obvious that when a bank raises provisioning and interest rates for fear of default, it is increasing the non-performance risk. In other words, banks that do so are fuelling default, and when it happens, that gives them another excuse to raise interest rates further." 

Anita    12:39  |  07.10.2009.

Vai tiesam deputatiem, kas netiks Saeima pec nakosajam velesanam, izmaksas kompensacijas un vel cik menesu apmera?!!!! Kada tad vel var but runa, ka kaut ko samazina atkal tikai tautai? Skolotajiem, kurus atlaida, loti atri samazinaja kompensaciju apjomu 1 menesa apmera. Ka bus ar deputatiem? Ko vini ir izdarijusi Latvijas laba, lai maksatu kompensacijas? Lai vini pasi piemaksa par sito bardaku, ko savarijusi - gudras galvas!!! Bernu pabalstus samazina, pensijas samazinatas, ievies bezjedzigus nodoklus..., kad beidzot likvides to elites autoparku un bezjedzigi tereto naudu???? KAD!!!!???? 

eska    12:58  |  07.10.2009.

revolucionāram tas tiešām ir tas, ko latvieši nespēj un negrib apgūt nevienā jomā - pelnīt ar apgrozījumu, masu. IIN - ja zemajām algām (līdz 300) nav piem., IIN nodokļa vispār, tikai sociālais, atkrīt jebkāda vajadzība maksāt aploksnēs, krāpties ar ienākumu nedeklarēšanu. Tirdzniecībā - ja piecenojums ir 3-5% (ir valstis, kas šo max robežu regulē), apgrozījums augs, toties badīguma dēļ uzliktie 20-40% tikai bremzē procesu. Bet latvietis jau nespēj bez badīguma. Tas pats ar PVN. Kas Šveice stulba, ka PVN 7,6 un pārtikai vispār 2,4? Un vispārējā ienākumu deklarēšana? Nav administrējama? Jāsmejas. Ja nav gribas, viss ir neiespējami. 

Revolucionars  par bankām  13:20  |  07.10.2009.

Credit shortage First, and most important, there will be only weak support from bank lending. We know the outcome of the stress tests was negotiated — and that in particular it understated the risk of losses to bank securities port fol ios. Banks wi l l be raising their ratio of capital to assets by earning fees (less compet it ion for the Big Four in the wake of financial-sector consolidation guarantees more fees for banks) and by selling new shares (as Wells Fargo and Morgan Stanley did on the second Friday of May), but also by limiting the growth of their assets. “Limiting the growth of their assets” is of course just code for not lending to the same extent as they normally do in recoveries. Job creation in recoveries typically comes from small firms, and small firms need bank credit to create jobs. They will get less than usual in this recovery. History supports this conclusion. We know that it typically takes two years from when the authorities intervene in a concerted fashion to when the banks start lending again. This is the lesson of the Nordic banking crises of the early 1990s and the Japanese banking crisis later in that decade. This is also the lesson of the Great Depression, when bank assets in the United States did not rise for fully five years after the Bank Holiday. Other countries that experienced banking crises in the 1930s learned a similar lesson. More generally, the IMF reminded us in its spring 2009 World Economic Outlook that recoveries from downturns marked by financial crises are slower than recoveries from other downturns. One reason is the response — or nonresponse — of the banks. Barry Eichengreen is George C. Pardee and Helen N. Pardee Professor of Economics and Political Science at the University of California, Berkeley 

angry  default@one.lv  13:57  |  07.10.2009.

par budžetu viss tāpat jau sen skaidrs - nebūs. šobrīd interesantāks ir D. jaunais priekšlikums par kredītu ķīlām - kas īsti ar to domāts, vai tā bija atbilde zviedriem uz viņu draudiem?. vai tas var nograut Latvijas banku sistēmu un izraisīt d... vai tomēr nē? 

Ezis 66  ezis66@tvnet.lv  13:57  |  07.10.2009.

Cienītais žurnālist Dombur, Piebiedrojos jautājumam - vai būtu iespējams uzzināt raidījuma dalībnieku prgonozes - kas NOTIKS Latvijā? - gadījumā, ja Eiropa un SVF atteiks mums palīdzību? Sevišķi interasanti būtu šo jautājumu aplūkot caur šādu prizmu: Krievijas vēlmes attiecībā uz Latviju, pēdējos mēnešus interneta vidē, un ne tikai, tiek izplatīts viedoklis par Latvijas, hmm , it kā "dabisku" iekļaušanos Krievijas, nu iesākumam tā teikt, ekonomiskajā ietekmes sfērā. Ne jau velti Vešņakovs mūs pēkšņi mīļi sāk drošināt un kārdināt ar pīrāgiem, sola ekonomikas uzplaukumu komplektā ar stratēģiskām attiecībām, posta partijas ekspremjers un Grūtups Putinu slavēt vien slavē? 

šausmas    14:02  |  07.10.2009.

V.Dombrovskim ir divas iespējas. Pirmā, visvienkāršākā: nokliegties kā grimstoša kuģa neveiksmīgam kapteinim - GLĀBJAS, KAS VAR! Otra iespēja: ieviest izņēmuma stāvokli, panākt Ilmāra nomaiņu (ja viņš vēl spurinās), visā valsts sektorā noteikt izdzīvojamā atalgojuma minimumu, cilvēkus vairs nevienu pašu neatlaist no darba, bet augšējos griestus ļoti kardināli apcirpt, lai starpība starp dažādiem amatiem ir ļoti neliela. Lai velkam jostu ciešāk visi! Eirofondus izmantot tikai sociālā nodrošinājuma minimuma uzturēšanai un valstsiski svarīgas infrastruktūras veidošanai. Nekādus Kombuļu lāzeršovus un nekādus remontus skolās un iestādēs. Pret bankām pieņemt kredītņēmējus aizsargājošus likumus - protams, uz laiku, jo citādi zviedri noēdīs mūs. 

nekompetence    14:50  |  07.10.2009.

Par progresīvo nodokļu sistēmu. Es īsti nesaprotu to "trepes" metodi, kad no noteiktas summas piemērojas lielāks nodokļa %. Piemēram no 500Ls sāktos 30% nodoklis. Tak tauta tik duma vēl nav - lielākā daļa saņems 499Ls. Ja ieviestu progresīvo nodokli, % likmei vajadzētu augt vienmērīgi, aritmētiskajā progresijā. Tas nozīmē, ka būtu jāizdomā formula, pēc kuras tiek aprēķināts nodoklis, bet ir radies tāds iespaids, ka mūsu "vadoņiem" tam prāts mazliet par īsu. 

nodokļu maksātāj    14:58  |  07.10.2009.

Domāju, ka valstij jāsakārto nodokļu sistēma. Pati esmu IK. Līdz 2008.gadam maksāju lielākus nodokļus nekā SIA. Tagad maksāju -mazākus. Nākamgad, pildot solījumus SVF, IK atkal maksās lielākus nodokļus nekā SIa, neskatoties uz to, ka socnodoklis ir mazāks. Un ja vēl ieviesīs IIN progresīvo no 500 Ls, tad IK būs "kirdik". Vai tiešām nav iespējams visiem uzņēmumiem izveidot vienādu nodokļu sitēmu, neskatoties uz īpašuma un atbildības formu. Jo 2010.g. SIA būs ne tikai ierobežota atbildība, bet arī ierobežoti nodokļi, salīdzinot ar IK, kuri tomēr Komerclikuma izpratnē ir ne tikai fiziskas personas, bet arī ir uzņēmumi. Tikai nodokļu likumdošanā IK ir fiziska persona. Bet es labprāt maksātu sev algu un IIN 23%, labprāt apdrošinātos pret bezdarbu un maksātu 3% lielāku socnodokli, bet no uzņēmuma peļņas es gribētu maksāt tāpat kā SIA 15% UIN. manuprāt šobrīd nodokļu sistēma ir netaisnīga, rada nevienlīdzīgu uzņēmējdarbības vidi un nav izdevīga ne nodokļu maksātājam, ne -valstij. 

talis@apollo.lv  15:00  |  07.10.2009.

Situācija ir skarba, tomēr skumjākais saistās ar mūsu vadoņu negatavību un neprasmi šo krīzi pārvarēt. To nosaka: 1)šo cilvēciņu (valdībā, saeimā) vājais raksturs (kā tad es tā padzīšu no iesildītas vietas savu partijas līdzbiedru, ar saviem lēmumiem izjaukšu draugu/radu biznesiņus, uzreiz atņemšu iespēju "noņemt skaidu" no visiem nejēdzīgajiem valsts/pašvaldību iepirkumiem); 2)zināšanu trūkums un neprasme analizēt informāciju. Latvijā notiekošais nav unikāls gadījums. Pēdējā 20-gadē ir vairāk kā 10 līdzīgu krīžu. Daži ir izglābušies, lielākā daļa - nē. Zaudēja tās valstis (Meksika, Taizeme - kā spilgtākie piemēri), kur nespēja izšķirties par ātru lēmumu pieņemšanu, ko noteica pastāvošā korupcija, pārvērtētā nacionālā valūta, orientēšanās uz ārvalstu investīcijām un it kā lētajiem ārvalstu kredītiem (tieši to Latvija atkārto pat bez visniecīgākās improvizācijas); 3)cilvēciskuma un godprātīguma trūkums, jo nokļūstot "aprindās" vairums sevi sāk rīkoties kā monstri (un nevis līderi, vadoņi). Kāda atšķirība? Monstri, iznīcinot viens otru, par vadoņiem nekļūst. Ko darīt? 1)Izstrādāt konkrētus krīzes pārvarēšanas un valsts attīstības scenārijus. 2) Katram scenārijam - 5 gadu valsts makroekonomisko rādītāju un budžeta prognozi. Pieņemt vienu no šiem scenārijiem ar budžetu un tad "gāzi grīdā". 3)Izveidot spēcīgu Latvijas Attīstības un investīciju banku. Ja gada laikā no šī brīža mēs nespēsim iepludināt vismaz 500 milj. Ls, lai komercsabiedrības nodrošinātu ar īstermiņa kredītiem, ilgtermiņa naudu visdažādākajās formās (kredīti, riska kapitāls,garantijas),kā arī lai palīdzētu LV iedzīvotājiem uzsākt komercdarbību - tad šī teritorija labākajā gadījumā pārveidosies par pensionāru ar pazīmi "latvietis" rezervātu. 4)Visi mājsaimniecību nespekulatīvie t.s. ārvalstu valūtās izsniegtie kredīti ir jānosaka Latos, kā ilgtermiņa (5-10-20gadi) ar fiksētu % likmi (saprātīgu). Šis lielai daļai gudrinieku un īpaši baņķieru pirmajā brīdī būs pilnīgi nepieņemams un absurds pasākums. Protams, ja bizness nav kreditēšana, bet spekulācijas ar nekustamo īpašumu, ja pelnīt protam tikai haosā un izmantojot korupciju - šāds risinājums tiks nosaukts par traka suņa murgiem. Bet - ja gribam saglābt cilvēku resursus, šo valsti, stabilitāti - tas ir viens no risinājumiem. 5) Principā jau Latvijas Banka mums vairāk nav vajadzīga, pārdosim visus tās aktīvus, būs naudiņa budžetam. Pamatojums - banku uzraudzību veic FKTK, monetāro politiku šī iestāde jau sen nespēj ietekmēt, cenu stabilitāti mēs esam aizmirsuši, neviens Rimševiča pirms-iestāšanās ES solījums (prognoze) laikam gan nav piepildījies. 

Uwix  uwix@inbox.lv  15:14  |  07.10.2009.

Būs tomēr stipri jādomā kā aktivizēt naudas masas apgrozīšanu ne caur komercbankām. Tobiš pretēji TP nostādnēm, vajadzēs uztaisīt kādā valsts bankā "lodziņu" pa kuru izsniegt apgrozāmos/attīstības līdzekļus biznesam [kas pārmuks no zviedru bankām]. Nauda jau tam ir iedota (banku stabilizācijai 3gigalati), vienkārši pārvirzīt uz vienu vai divām valsts bankām (kā to arī teica Repše aiziepriekšējā raidījumā). Ekonomikā bez naudas aprites jebkāds veidojums nomirst, ir jau protams iespējams arī pāriet uz barteru mehānismiem, bet nodokļu būšanu iekasēt/administrēt šausmīgi sarežģīti. Protams idiotiskākais "ātrais" risinājums pārdod citiem "zelta olas dējošās vistiņas" - lielos valsts uzņēmumus (ir doma, ka tas varētu būt Kalvīša pateisais iemels vakariņām ar Putinu). Bet tas vēl vairāk sagraus ekonomiku nākotnē. Šāds scenārijs noteikti priecēs aiz SVF/PB/EUB stāvošās koorporācijas, bet ceru ka to nepieļaus mūsu esošie valdnieki. 

es    15:22  |  07.10.2009.

Dombura k-gs,gaidu juusu s'ivakara raidiijumu ar nepacietiibu.N'emiet vin'us riktiigi aiz pautiem un nel'aujiet aiziet no atbildeem,it iipas'i nodoklii par nekustamo iipas'umu.Kad vienreiz biezie,kuri l'oti iisaa laika posmaa,aplaupot muus,tikus'i pie bagaatiibas saaks maksaat nodokl'us pilnaa apmeeraa.Buutu arii interesanti uzzinaat,vai nav laiks izveidot nodokl'u policiju ar plas'aam pilnvaraam kaa tas ir ASV.Kaada noziime visaadaam VIeD,VK ja taas neko reaali nevar izdariit,bet tikai noraadiit,taada mul'aas'naas vien ir.Krievu paruna*s'umu mnogo,tolku malo. 

kolēģis    15:25  |  07.10.2009.

Ja vari piedod, Jāni, bet man vairs nav spēka skatīties jau n-to reizi variācijas par tēmu - kā paveikt nepaveicamo, jeb budžeta radību mokas. Tā vietā, ticamākais, paskatīšos kaut ko no CSI, pēc tam kādu citu filmu. Bet šito, nu nē, vairs nav spēka... 

linda    15:59  |  07.10.2009.

nuuu lai veicas 

Ingus    16:00  |  07.10.2009.

Nu ar optimistisku skatu cerēsim, ka izskanēs kaut kas sakarīgs! 

....    16:10  |  07.10.2009.

Tā kā aizdevums jāsāk atdot pēc 3-4 gadiem, pa šo laiku jāsasniedz proficīta budžets. Ja nogriež tagad un deficīts ir 8.5%, tad nākamgad būs jāgriež vēl 500 mlj. un aiznākmgad arī un vēl pēc gada arī. Bet ja jau ar šovasar nogriezto viss ir pilnīgā pakaļā, slimnīcas veras ciet, ekonomikas nav, tā ir sabrukusi. kā premjers domā īstenot nākamos samazinājumus. Ja ir acīmredzami skaidrs, ka tas nebūs iespējams, un agri vai vēlu nāksies defoltēt un devalvēt latu. Atšķirībā no LU fizmatus pabeigušiem tipāžiem(Repše, Godmanis, Dombrovskis)jebkurš normāls ekonomists to redzēja jau krīzes sākumā un aicināja devalvēt latu, kas būtu vismazāk sāpīgais ceļš. Tā vietā tuvredzīgi un savas un zviedru banku intereses aizstāvoši politiķi izvēlējās iet deflācijas ceļu, ko nevar noiet līdz galam. Rezultātā tauta no šobrīd nabadzīgas, tiks padarīta par bomžu tautu pēc 1-2 gadiem, kad būs defolts un novēlota devalvācija. Un bonusā vēl būsim ieķīlājuši valsti SVF un apkrāvušies ar parādiem. Kamēr laicīgi devalvējot, būtu jāaizņemas daudz mazākas summas, un mēs nezaudētu savu ekonomisko neatkarību. Apsveicams ir premjera mēģinājums aizsargāt kredītņēmējus, bet tas ir mazliet pastulbs – vienkārši vajadzēja maksimāli atvieglot bankrota procedūru, lai jebkurš var nobankrotēt un sākt dzīvi no nulles. Kā arī protams likums, ka turpmāk par jebkuru kredītu pietiek atbildēt tikai ar ķīlu, kā tas ir visās normālās valstīs. Tā vietā premjers mudžina kaut ko par vienīgajiem mājokļiem. Laikam LU fizmati tomēr nav tā labākā iestāde, ko pabeigt pirms valsts ekonomikas vadīšanas krīzes laikā. 



1-20 ; 21-40 ; 41-54 ;
Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: