Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 22.10.2019.
 

Valsts funkciju vērtēšana: progress vai imitācija?

Valsts budžets`2010 doc video_f grafiks

22.09.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 5
Valdības ārkārtas sēdēs, plānojot 2010.gada valsts budžetu, šonedēļ sākusies nu jau ilgāku laiku solītā budžeta revidēšana pa valsts pārvaldes funkcijām. Ar funkciju sarakstu sabiedrība var iepazīties un arī funkcijas vērtēt ar „atzīmi” var īpašā interneta lapā. „Kas notiek Latvijā?” (KNL) rīcībā nonākuši dati par valsts resoru, kā arī valdības sociālo partneru vērtējumu rezultātiem, kas atklāj pamatīgas viedokļu atšķirības, tai pat laikā trūkst skaidrības, cik lielā mērā šie vērtējumi būs pamats valdības lēmumiem.

Resori augstāko prioritāti piešķir divām trešdaļām funkciju

Valsts pārvaldes funkcijas tika vērtētas 5 baļļu skalā, augstākais vērtējums apzīmē valsts pamatfunkciju, zemākais - ka turpmāk valsts funkciju bez īpašiem riskiem var neveikt. Resori ar savas nozīmes noniecināšanu nav aizrāvušies – no 1007 funkcijām nulle piešķīrta tikai 4 funkcijām, ar „1” novērtētas 13 funkcijas, bet ar „2” – 11 funkcijas. Vērtējumus „3” un „4” saņēmušas attiecīgi 76 un 191 funkcija, un rezultātā 68% funkciju valsts pārvalde piešķīrusi augstāko iespējamo prioritāti. Šāda proporcija, maigi izsakoties, apgrūtina realizēt budžeta izdevumu samazinājumu.

Starp šo novērtējumu saņēmušajām funkcijām ir vairākas nebūt ne eksistenciālas, piemēram, uztura politikas veidošana, koordinēšana un monitorēšana. Veselības ministrijā, pamatojot šādu izvēli, KNL uzsvēra uztura saistību ar sirds un asinsvadu un citu slimību riskiem, kā arī norādīja uz pamatnostādnēm, Pasaules Veselības organizācijas hartu un citiem dokumentiem. Šķiet, tas, ka lielai daļai iedzīvotāju uzturu ierobežo nepietiekami ienākumi, novērtējumā nav ņemts vērā. Piecinieks piešķirts arī, piemēram, Latvijas kara muzejam, lai gan, pateicoties darbam aizsardzības resora paspārnē, šis muzejs visdrīzāk būtu novērtējams kā krietni labāk nodrošināts nekā kultūras resorā strādājošie citi muzeji. Nevaldības organizācijas šajos un daudzos citos gadījumos bijušas daudz kritiskākas.

Sociālie partneri vērtē atšķirīgi no valsts un viens no otra

Neviens no četriem sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) – „5” nav piešķīris vairāk nekā ceturtdaļai funkciju. Savukārt  „0” un „1” vērtējumu saņēmušo funkciju skaits kopā, katrai organizācijai atšķirīgi vērtējot, ir no 96 līdz 167. Arī vērtējumi „2” un „3” piešķirti simtiem funkciju, kas būtiska atšķiras no resoru vērtējuma.

Taču veikt budžeta izdevumu samazinājumu, balstoties uz sociālo partneru vērtējumu, arī varētu būt problēmas, jo ir daudz gadījumu, kad paši sociālie partneri vērtē ļoti atšķirīgi. Piemēram, LBAS ar „5” novērtējusi atbalstu sportam – Latvijas čempionātu un citu sacensību organizēšanai un tautas sporta pasākumiem. Tikmēr LDDK to novērtējusi ar „1”. Eiropas Savienības izglītības programmu koordinēšanu un vadību savukārt abas organizācijas novērtējušas tieši pretēji. LTRK ar „1” novērtējusi probācijas programmu izstrādi un īstenošanu – tikmēr LPS šai funkcijai piešķīrusi augstāko prioritāti, un tā tālāk.

Vienota skatījuma nav pat abām organizācijām, kas pārstāv uzņēmējus, turklāt arī par funkcijām, kas saistītas ar uzņēmējdarbības vidi. Piemēram, funkcijai „Uzņēmējdarbības vides pilnveidošana un uzlabošana, samazinot normatīvo aktu radīto administratīvo slogu uzņēmējiem”, kam visi pārējie partneri, ieskaitot LDDK, ir devuši 5 balles, LTRK ir piešķīrusi tikai 1 balli. Kameras sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale norāda, ka zemi vērtējumi galvenokārt paredz to, ka funkcijas īstenošanu var nodot privātajam sektoram, un konkrētajā gadījumā funkcija LTRK skatījumā ir ļoti būtiska, bet ne tāda, kas būtu jāveic valsts pārvaldei. Šis piemērs atklāj, ka vērtētāji prioritātes var būt piešķīruši pēc atšķirīgiem principiem.

Valsts kanceleju ierobežojusi „pastāvošā realitāte”

Vēl viena problēma ir tā, ka funkciju vērtēšanā nebija paredzēta iespēja vērtēt funkcijas izmaksu efektivitāti, ja vērtētājs domā, ka pati funkcija ir vajadzīga, bet par to tiek pārmaksāts. LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle 9.septembra debatēs „Kas notiek Latvijā?” par „vienu no sāpīgākajām lietām” nosauca arī to, ka aiz funkcijas nevar redzēt rezultatīvos rādītājus. Vēl viens funkciju vērtēšanas trūkums ir funkciju pārāk vispārīgais apraksts.

Valsts kanceleja, kas vadīja funkciju vērtēšanas procesu, jau iepriekš ir uzsvērusi, ka funkciju saturu un skaitu definējušas pašas ministrijas. Dažādu resoru centība, detalizējot šo informāciju, ir bijusi atšķirīga. Tiesa gan, VK bija tā, kas sagatavoja premjera rezolūcijas ar informācijas prasījumiem, un varēja pieprasīt no resoriem vairāk informācijas. Baiba Pētersone, VK direktores vietniece valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās iebilst, ka, inventarizējot valsts pārvaldi, īsā laikā nebija iespējams radīt informāciju no jauna, līdz ar to „tur ir pastāvošās realitātes ierobežojumi”. Viņa pati gan uzskata, ka vairāk informācijas vajadzētu tikai atsevišķu funkciju gadījumos, jo pie ļoti lielas detalizācijas pakāpes neviens informācijas „blāķi” nevarētu izlasīt un funkcijas kļūtu nevērtējamas. Tai pat laikā arī B.Pētersone atzīst, ka lēmumu pēc pieejamās informācijas ir grūti pieņemt, jo vērtētāji var nezināt, ko funkcija ietver: „Tāpēc šiem vērtējumiem ir orientējoša nozīme, nevis gala lēmuma nozīme”.

Finanšu ministrijā noteicošais – Finanšu ministrijas vērtējums

„Pašreiz tiek pabeigti iesniegtie priekšlikumi par funkciju vērtējumu, balstoties uz kuriem Finanšu ministrija sagatavos savu piedāvājumu. Un tas arī būs tas bāzes piedāvājums, par kuru būs jādiskutē. Un tas ir nākamās nedēļas jautājums, ka Finanšu ministrijai šis piedāvājums būs,” premjers Valdis Dombrovskis solīja 9.septembra KNL.

Tagad izrādās, ka Finanšu ministrijas (FM) piedāvātajos finansējuma samazinājumos konkrētajām jomām citu resoru un nevaldības organizāciju vērtējumi nav bijis atskaites punkts, savukārt diskusijās valdībā, kas sākās sestdien un turpinās šonedēļ, nav nekādu kritēriju, ciktāl un kāpēc kurš no vērtējumiem ņemts vērā. Uz KNL jautājumu par FM piedāvājumu un tā izmaiņām ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Krampe pēc pirmās lemšanas sestdienas valdības sēdē atbildēja: „Aprēķins par samazinājumu tika balstīts uz FM ekspertu vērtējumu katrai no funkcijām. Bija pozīcijas, kurās valdība piekrita FM vērtējumam, bet bija arī tādas, kuras tika pārskatītas. Valdībā lemšanas procesā tika izmantoti gan sociālo partneru, gan citu iesaistīto pušu iesniegtie vērtējumi par funkcijām.”

 

 

 

Video: Elīna Egle, Daniels Pavļuts, Andris Strazds un Valdis Dombrovskis par funkciju vērtēšanu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 09.09.2009.)

Premjera Valda Dombrovska rezolūcija par funkciju izvērtēšanai nepieciešamās informācijas sniegšanu

Valsts pārvaldes reformu dienasgrāmata



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: