Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 24.08.2019.
 

Kurš izdarīs – valdība mūsu vietā, mēs paši vai neviens?

Valda Dombrovska valdības video_f

17.09.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 4
Problēmu Latvijā netrūkst, kā spilgtākās minot ekonomisko krīzi un ar to saistītās sociālās problēmas un sabiedrības kritiski zemo uzticības līmeni varai. Protams, ka tieši problēmu esamības dēļ arī Valsts prezidents Valdis Zatlers 15.septembrī sasauca valdības ārkārtas sēdi. Taču 16.septembra publisko debašu „Kas notiek Latvijā?” dalībnieki bija arī paškritiski un necentās par visu nebūšanu cēloni padarīt valdību vai politiķus kopumā. Izkristalizējās jautājums, ko sabiedrība pati dara – un vai tai būtu jādara –, lai situācija būtu labāka.

Sabiedrisko attiecību uzņēmuma „Hill&Knowlton Latvia” valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands apgalvoja, ka mums pašiem ir jākļūst aktīvākiem. Viņš raksturoja iedzīvotāju domu gājienu, uzzinot par sasaukto sēdi, - cerības, ka atrisinājums nāks no tās un pašiem nav jāuzlabo sava konkurētspēja vai jādara kas cits. Viņam izvērtās debates par valdības darbu ar Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāni Ilgu Kreitusi, kura pārmeta to, ka ministri prasa no sabiedrības priekšlikumus, ja tā atļaujas viņu darbu kritizēt. R.Vīlands gan neredzēja pretrunu starp to, ka valdībai jādara savs darbs, bet iedzīvotājiem nevajag gaidīt, ka valdība visu izdarīs „mūsu vietā”.

Šaubas par to, vai mēs esam gatavi iesaistīties, pauda arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, kurš to pamatoja ar savu pieredzi ne tik sen notikušā „Latvijas Foruma” sanāksmē. R.Vīlands pat formulēja, ka Latvijā ir „daudz ekonomiski mazaktīvu iedzīvotāju ar lielām prasībām no valsts varas”. Viņš izteica versiju, ka palīdzēt varētu sociāla kampaņa, kā piemēru raksturojot Krišjāņa Valdemāra senāk paveikto.

Tirgus un sociālo pētījumu centra „Latvijas fakti” direktors Aigars Freimanis atklāja uzskatu, ka potenciāls sabiedrībai ir, bet tas ir vairāk destruktīvs pret valsti. Viņš aktualizēja versiju par jaunu izlīgumu, kura ietvaros mēs atrastu citus valsts pamatus. To A.Freimanis pamatoja ar valsts tapšanas mehānismu, ko turpina nest elite, un skaidroja, kāpēc populistiska spēka iecere dibināt Denacionalizācijas un privatizācijas taisnīguma procesa pārbaudes ministriju ar ārkārtas pilnvarām ļautu „izcirst ārā šo te lielo aizvainojumu”.


Video: Ralfs Vīlands, Ilga Kreituse, Andris Grūtups, Mārcis Auziņš un Aigars Freimanis par sabiedrības iesaistīšanos. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 16.09.2009.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: