Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 24.08.2019.
 

ES fondi skolotājiem: Koķes solījumi un realitāte

Izglītība video_f

07.09.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
„Kas notiek Latvijā?” (KNL) debatēs pagājušajā nedēļā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, runājot par skolotāju algu samazinājumu un darba zaudēšanu, paziņoja, ka „nav traģiska situācija”, jo gan atlaistajiem, gan streikot gribošajiem skolotājiem ir pieejams Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts. „Ko es, šobrīd atlaistais skolotājs, varu saņemt? Neko. Tik melīgus solījumus,” tāda bija KNL skatītājas pretreakcija pēc šī ministres paziņojuma, kam interneta komentāros sekoja vēl citas līdzīgas atsauksmes. KNL pārbaudīja, kam taisnība – atlaistajiem skolotājiem fondu atbalsta nav, bet uz samaksu papildus samazinātajai algai var cerēt nebūt ne visi strādājošie skolotāji.

Uz „klasiskajiem bezdarbniekiem” neattiecas

Tieši 1.septembrī, sākoties jaunajam mācību gadam, valdība pieņēma noteikumu projektu par ES fondu apakšaktivitātes „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” īstenošanu. Tajā ir runa par 20 miljoniem latu, kas tika solīti skolotājiem jau kopš pavasara.
KNL debatēs T.Koķe par šobrīd zināmajiem vairāk nekā 1700 atlaistiem skolotājiem izteicās, ka esot ES fondi, lai viņi varētu pārkvalificēties un iegūt stipendijas vismaz sešu mēnešu garumā, „lai šie cilvēki justos, ka viņu joma, izglītības joma, par viņiem domā”.

Tomēr domāšana par atlaistajiem skolotājiem vairāk paliek labklājības jomas kompetencē, gluži tāpat kā par visu citu profesiju bezdarbniekiem. Konkrētās ES fondu aktivitātes ietvaros atbalstu varēs saņemt tikai trīs gadījumos – ja skolotājs iesaistīsies pedagogu novērtēšanas sistēmas ieviešanā, ja skolotājam būs nepieciešama pārkvalifikācija darbam skolā jaunos apstākļos vai arī būs nepieciešama „zināšanu un prasmju pilnveide”, jo tuvākajā laikā darbu skolā plānots pārtraukt. Šīs kategorijas skolotājiem paredzēts atbalstīt tai skaitā uzņēmējspēju attīstīšanu un mācības komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, taču tam kvalificēsies tikai skolotāji, kam pedagoga darba slodze ir samazināta tiktāl, ka viņi māca mazāk par 9 kontaktstundām nedēļā, līdz ar to uzskatot, ka viņiem pastāv risks darbu izglītības iestādē zaudēt. Līdz ar to tiem, kas jau ir kļuvuši par bezdarbniekiem, atbalsts nav paredzēts.

Kā KNL atzina Agnese Korbe, T.Koķes padomniece komunikācijas jautājumos, ministre raidījumā nav runājusi ne par kādu citu ES fondu aktivitāti un uz „klasiskajiem bezdarbniekiem, kas ir reģistrēti”, atbalsts neattiecas.

Turklāt arī daļēji vēl strādājošo skolotāju atbalsts ir ierobežots. Viņiem stipendiju, kas nedrīkst pārsniegt 100 latus mēnesī (bet drīkst to nesasniegt), nepiešķirs ilgāk kā sešus mēnešus. Savukārt izmaksas apmācībām nedrīkstēs pārsniegt 300 latus – ja tās būs lielākas, atlikušo daļu skolotājiem vajadzēs segt pašiem.

Visiem pedagogiem naudas nepietiks

KNL debatēs T.Koķe, runājot par strādājošo skolotāju algas samazinājumu, uzsvēra iespēju „katram skolotājam” pie noteiktiem nosacījumiem pieteikties uz ES fondiem vismaz 100 latu apjomā. Te runa ir par pārējām divām skolotāju kategorijām, kas varēs saņemt atbalstu augšminētās aktivitātes ietvaros. Taču arī šiem skolotājiem ir ierobežojumi.

Lai varētu pretendēt uz stipendiju par ieguldījumu pedagogu novērtēšanas sistēmas ieviešanā, skolotājiem būs jābūt gataviem piedalīties cita pedagoga mācību stundās un izvērtēt kolēģa darbu un metodes. Uz pārkvalifikāciju ar stipendiju savukārt varēs pretendēt tikai tie skolotāji, kuri strukturālo pārmaiņu rezultātā ir nonākuši vai nonāks jaunos darba apstākļos, kuros viņiem trūkst profesionālās kvalifikācijas, piemēram, viņiem būs jāsāk strādāt apvienotajās klasēs, citā klašu grupā vai jāsāk pasniegt cits mācību priekšmets. Ar visiem jaunās aktivitātes 20 miljoniem latu kopā paredzēts atbalstīt 17 400 pedagogus.

Ministrijas dati liecina, ka iepriekšējā mācību gadā pedagogu skaits vispārizglītojošajās dienas skolās valstī kopā bija virs 32 tūkstošiem. Protams, šobrīd šis skaits vismaz par dažiem tūkstošiem ir samazinājies, tomēr ir acīmredzami, ka ar minēto ES fondu nav plānots atbalstīt visus skolotājus. Turklāt noteikumos ir arī norādīts, ka pirmajā projekta gadā pedagogiem piešķirtā atbalsta apmērs nedrīkst pārsniegt 50% no attiecīgajai novada vai republikas pilsētas pašvaldībai pieejamās teritoriālās kvotas, tātad pirmajā gadā atbalstīto pedagogu skaits būs vēl mazāks. Atbalstu, kas nepārsniegs 100 latus, izmaksa nedrīkstēs pārsniegt vienā gadījumā četrus, otrajā - sešus mēnešus. Visiem mazo algu jautājumu tas acīmredzami nerisinās, jo nav nekādu ilūziju, ka valsts mērķdotācijas skolotāju algām no 2010.gada janvāra varētu palielināties. Līdz ar to jāsecina, ka izglītības ministres apgalvojums „tiem skolotājiem, kas grasās streikot, mēs piedāvājam Eiropas struktūrfondus” ir neprecīzi optimistisks, lai neteiktu, ka melīgs.

Video: Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Rīgas pilsētas organizācijas priekšsēdētāja Ligita Semjonova un izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe skolotāju atlaišanu un atbalstu no Eiropas Savienības struktūrfondiem. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 02.09.2009.)

Noteikumu projekts "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.2.2.1.5.apakšaktivitāti "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos""



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: