Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 22.09.2019.
 

Starp budžeta, cilvēku, aizdevēju un Latvijas interesēm

Nodokļu politika, VID

26.08.2009. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 49
Jaunākās versijas un domstarpības par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kā arī pēdējos mēnešos daudzkārt pieminētās citas nodokļu izmaiņas, kas minētas arī dokumentos starptautiskajiem aizdevējiem un paredzamas jau no 2010.gada – tā ir šīsnedēļas „Kas notiek Latvijā?” debašu tematika.
Politiķu komentāri par NĪN pēc pirmdien notikušās valdošās koalīcijas sēdes uzskatāmi apliecina, ka nākamie gaidāmie lēmumi par nodokļu palielināšanu būs politiķu „karstais kartupelis”. Tomēr šobrīd svarīgi nepazaudēt orientāciju un sabalansētību starp politikānisku populismu, nodokļu sistēmas loģiku, valsts budžeta interesēm un vēl citiem savstarpēji saistītiem faktoriem. Pretējā gadījumā kropls izrādīsies ne tikai viens būtisks „valis” krīzes pārvarēšanai, bet arī streipuļodama neceļos aizies, lai cik konsekventā, bet kaut cik stabilā Latvijas nodokļu sistēma, radot lielākas problēmas, nevis pietiekamus ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetos.

NĪN izmaiņas, uzsākot aplikt arī ēkas, ne tikai zemi, tika plānotas sen. Hroniski strīdoties par diferencēšanu. No vienas puses, nokavēts lēmums, ņemot vēra zemo īpašuma nodokļu līmeni Latvijā starptautiskā salīdzinājumā. No otras puses, apšaubāms lēmums, ņemot vērā nekustamo īpašumu īpašnieku sociālās un komerciālās īpatnības un problemātiku krīzes laikā. Tādas vai citādas izmaiņas, ar vai bez neapliekamā minimuma un citiem nosacījumiem – tas nu ir palicis jautājums pēdējam brīdim. It kā diskusijas tiek atliktas atsevišķām debatēm Saeimā, tomēr skaidrs, ka daudz laika garām debatēm nav – klāt ir nākamā gada budžeti visos līmeņos, un līdzās šim seko jautājumi arī par vairākiem citiem nodokļiem, tostarp jau daudzkārt pieminēto kapitāla pieaugumu, ienākuma nodokļa tā saucamo bāzes paplašināšanu, progresīvo nodokli un vēl citiem. Turklāt, šiem jautājumiem var radīt dažādus atbilžu variantus, bet lielākoties tos nevar „noņemt no skatuves”, jo tie pieminēti Latvijas oficiālajos plānos, kas iesniegti starptautiskajiem aizdevējiem.

Variācijas par NIN liek argumentēt divus būtiskus aspektus – gan taisnīgumu starp vairāk un mazāk turīgajiem, gan budžetu ieņēmumus. Abi šie aspekti attiecas arī uz citiem nodokļiem, kuri pēdējās dienās it kā ir otrajā plānā, taču visi kopumā veido jēdzienu – nodokļu slogs. Būtu loģiski šobrīd definēt politiku un sistēmu kopumā - par nodokļu slogu vispār un proporcijās starp dažādu īpašumu īpašniekiem, starp darbaspēku un kapitālu, starp lielākiem un mazākiem ieņēmumiem, starp biznesu un patēriņu, tostarp luksusprecēm. Politikas veidošanai būtu jābūt pamatotai arī kontekstā ar divām lielā mērā pretrunīgām Latvijas interesēm – ar sociālo spriedzi un maznodrošināto maksātnespēju savā valstī, kā arī ar ekonomikas starptautisko konkurētspēju, kas šobrīd saistās ar daudziem svaigiem piemēriem par uzņēmumu pārcelšanu uz zemāku nodokļu valstīm vai citādu nodokļu optimizēšanu.

Raidījumā piedalīsies finanšu ministrs Einars Repše, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, Partijas TB/LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle, Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns, Zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneris Jānis Taukačs, SIA „Primekss” valdes priekšsēdētājs, ekonomists Jānis Ošlejs, nacionālās aviokompānijas „airBaltic” prezidents Bertolds Fliks.


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: