Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 28.03.2024.
 
„Kas notiek Latvijā?” diskusijas noslēgumā vakar ekonomikas ministrs Artis Kampars kā vienu no galvenajiem secinājumiem piesauca runča Leopolda cienīgu aicinājumu uz kopīgu politisku vienošanos par ekonomikas atveseļošanas plānu. Būtu jau skaisti un labi, ja vien šāds secinājums neskanētu pēc vairākām kritiskām iebildēm vai piebildēm, gan politiskām, gan akadēmiskām, gan praktiskā biznesā balstītām, par pašreiz iecerēto valsts ekonomikas prioritāšu noteikšanu. Kam, šķiet, būtu nepieciešama vēl pamatīga pilnveidošana.
Gints  gints65@one.lv  12:26  |  20.08.2009.

Vienīgais loģiskais priekšlikums bija no Babra kunga-samaziniet nodokļus un valsts ekonomika kļūs konkuretspējīga,ienākumi augs,budžets pildīsies.Kamēr šis princips netiks ieviests eksperti var turpināt būvet savas gaisa pilis un dalīt virtuālos budžeta līdzekļus līdz bezgalībai. 

Imants  IncParaac@inbox.lv  20:32  |  20.08.2009.

Ekonomiskais Bermonds iebrūk Latvijā!Jau stāv pie Rīgas tiltiem! Kampara, Berga vaibstos - dvēseles stāvoklis - atbilstīgs! Krauklis ķiķinās pāraimīgs:"Kampēju Brālība = Starpnacionāla!" Bondars ķiķināšanu uzturēt palīdz. Kāpēc? 

jurisM  juris.martinsons@inbox.lv  11:52  |  21.08.2009.

Par prioritātēm viss ir gaužām vienkārši. Ja mēs izejam no apgalvojuma, ka valstī ir krīze un mums ir nepieciešama nekavējoša rīcība, tad gluži loģiski ir nekavējoši atbalstīt tos uzņēmumus, kuri jau veiksmīgi darbojas, nevis nozares. Problēma ar prioritāro nozaru izvirzīšanu un atbalstīšanu ir tur, ka šajās, valsts pabalstītājās nozarēs, automātiski salīdīs visādi vieglā ceļa gājēji, kuri pie tam vēl izrādīsies pietuvināti šiem valsts atbalsta sniedzējiem...:)) Jāpagaida kāds gadiņš un redzēsim kas notiek alternatīvās enerģijas lauciņā. 

Punkts    18:20  |  21.08.2009.

Iisti nesapratu, vai Berga kungs raidiijumaa lobeeja Jauno Laiku un Kamparu, vai arii tas tieshaam bija vinja domas. Ja taas bija vinja domas, tad jaabriinaas, kaa vinjs liidz uznjeemuma vadiibai ir nonaacis. Pasaulee shobriid ljoti daudz tiek runaats tieshi par mazo un videejo uznjeemumu atbalstu kaa galveno valsts ekonomikas balstu. Berga kungs, tas ir viena vienkaarsha iemesla deelj - lielo uznjeemumu bankrota risks valsts ekonomikai (un Latvijaa kaa mazaa valstii shis risks ir iipashi liels)ir miljons reizju lielaaks, kaa dazju mazu uznjeemumu bankrots. Piekriitu, ka ir jaadefinee Latvijas ekonomikas nozares, bet bez atsevishkju nozaru lobeeshanas. Latvijas ekonomiskaas nozares ir jaanosaka nevis peec eksporta, bet peec iespeejamaa attistiibas potenciaala principa. Turklaat Latvijai jo iipashi liels mazo un videejo uznjeemumu iipatsvars naakotnes ekonomikai ir daudz lielaaks ekonomiskaas droshiibas garants nekaa paardesmit lielie uznjeemumi, kuru bankrota gadiijumaa, arii Valsts nonaaktu uz bankrota robezjas. 

Ance    21:13  |  24.08.2009.

Varu iedomāties, ka agrāk vai vēlāk cien. Dombura kungs uzrīkos kārtējo raidījumu par finanšu sistēmu valstī un ar to saistītajām problēmām. Tāpat arī es varu iedomāties to, kā šis raidījums notiks, proti, Finanšu Ministrijas, Latvijas Bankas un FKTK pārstāvji sauks savus skaitļus un rādīs savus grafikus, sacenšoties ar banku pārstāvjiem, kas savukārt sauks savus skaitļus un rādīs savus grafikus, un stāstīs par cerīgo nākotni, ja vien mēs viņu vārdos ieklausīsimies……………… Tanī pat laikā mani aizvien vairāk pārsteidz banku fenomens Latvijā. Kas ir banka? Pēc manas izpratnes līdz šim banka ir bijusi uzņēmējdarbības forma, kas izveidota ar nolūku gūt peļņu. Un, patiešām, visu laiku dzirdu, kā pieaugusi vai samazinājusies to peļņa. Loģiski. Tāpat ir vairāk vai mazāk skaidri uzņēmējdarbības principi, piedāvājot pakalpojumu, par to saņemot samaksu, abām pusēm vienojoties. Tomēr šī sapratne pēdējā laikā neatbilst īsti realitātei, līdz ar to rodas jautājums, kas tad ir banka un kādi tad ir tie pakalpojumi, kurus tās sniedz ar nolūku gūt peļņu………………… Ir grūti iedomāties kādu citu biznesu, kas drīkstētu ievākt naudu tikai balstoties uz to faktu vien, ka klients ir viņu virzienā paskatījies. Es nevaru iedomāties restorānu, kur pēc pasūtījuma atnešanas man liktu samaksāt par dakšiņas lietošanu. Te es runāju par dažu banku noteiktajām komisijas maksām cilvēkam izņemot savu naudu, algu utt. Te netiek runāts par depozītiem un kredītiem, kuros visas maksas un soda sankcijas ir aprunātas abpusējā līgumā, bet gan par vienpusēju lēmumu piesavināties klientu naudu. Neskatoties uz to, ka banka pelna apgrozot manus līdzekļus, protams, ar manu atļauju, un iekasē gada maksu par mana bankas konta apkalpošanu, saņem kredītprocentus un pelna uz valūtas maiņas operācijām un no noguldītāju naudas. Kas tā ir par loģiku, ka bankas uzskata, ka cilvēkam saņemot savu algu, kuras dēļ varbūt cilvēks vispār ir bankas klients, tai kaut kas pienākas? Jebkurā citā dzīves sfērā tā būtu zādzība, bet ne bankā……………………………………… Kā kas tāds vispār iespējams, man nav skaidrs? Ja man, atverot SIA pēc valsts noteikumiem ir obligāts bankas konts, tad kā tas nākas, ka nav nodrošināta aizsardzība pret to, lai šī naudas kārā institūcija nedrīkstētu ar to ķengāties pēc savas iegribas. Ja ekonomikas stagnācijas periodā ir svarīga dajebkāda naudas plūsma, tad kā tas nākas, ka bankām ir tiesības to bremzēt? Protams, runa nav par simtiem vai tūkstošiem latu, bet arī LVL2.50 (virs LVL500 mēnesī Swedbank gadījumā no 01.09.2009) vai procents no lielākas summas (10% Parex) kopā ir nauda. Un nevis aizņemta vai iedomāta nauda, bet nauda ko kāds konkrēts cilvēks ir nopelnījis. Nauda, ko cilvēks izmet miskastē pretī nesaņemot nekādu pakalpojumu. Nozagta Latvijas pilsoņu nauda……………… Normālā biznesā klients ir svarīgākā vienība tā pastāvēšanai. Valstī tās pilsonis ir svarīgākā vienība tās eksistencei. Ja no visām pusēm raugoties cilvēks ir vissvarīgākais, tad kā tas nākas, ka latvieti uzskata par muļķi, to pazemo, pat apzog? Vai esam pieraduši pie prettiesiskuma un pasīvi to pieņemam un ļaujamies tam? 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: