Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 28.03.2024.
 
Latvijas Infektoloģijas centra direktore Baiba Rozentāle, kandidējot uz veselības ministres amatu, teica, ka līdzšinējā ministra Ivara Eglīša plānos viņa varētu ieviest savas korekcijas, kā arī veidot „mazu komandu”. Taču īsti nemaz nav skaidrs, kas tiks koriģēts, jo šobrīd arvien vēl ir spēkā 2004.gadā pieņemtais māsterplāns, savukārt demisionējušais ministrs savu, jaunu māsterplānu solīja publiskot tikai jūlija sākumā. Tautas partija savu kandidāti izvirzīja līdz ar prasību saglabāt veselības nozares budžeta īpatsvaru no kopprodukta un vairākām tradicionālām tēzēm par nozares prioritātēm, kas tomēr nesniedz skaidras atbildes uz jautājumu – kādas būs Rozentāles reformas veselības aprūpes nozarē.
Ieva  romuls@apollo.lv  10:04  |  01.07.2009.

Sistēma ir birokratizēta, bet informācija, sākot no tās par ārstu specializāciju (jo, piekritīsiet, taču, ka, piemēram, neirologi nodarbojas ar ļoti dažādām lietām) tiek glabāta teju tikpat stingri, kā valsts noslēpums. Turklāt neviens, šķiet, pat nenojauš, ka absolūti lielākā daļa slimnieku pie ģimenes ārsta iet pēc norīkojuma, un ārstam parasti nekam citam, kā rakstīšanai, laika nesanāk, protams, ja negrib sēdēt līdz melnai naktij. Vai šie papīri ir vajadzīgi? Absolūtais vairākums noteikti ne, jo ko, piemēram, vērta ir kompensējamo zāļu recepšu rakstīšana, lai gan par šo zāļu izrakstīšanu likuma priekšā atbild speciālists! Turklāt šīs zāles ir jālieto vismaz gadiem ilgi un par lietošanas pārtraukšanu lemj tas pats speciālists vadoties no nereti sarežģītu izmeklējumu rezultātiem.....Turklāt ģimenes ārsti ir slikti informēti par Latvijas iespējām- attieksme acīm redzot ir tāda, ka ja dakteris nav redzējis attiecīgo ziņu sižetu....Sazināties ar speciālistu un pabrīdināt par īpašu gadījumu, lai speciālists sagatavojas, nav, jo nav ne datoru, ne efektīva pieslēgum....Utt.... 

valdis  valdiskkk@inbox.lv  15:31  |  02.07.2009.

Domajams, ka Tautai jazin savi varoni ari sociala joma, kuri varonigi merde bada un atsledz elektribu saviem pilsetas iedzivotajiem. Tie norada ka cilveks tak ir sanemis oktobri, novembri, decembri 3.47 Ls (tris lati 47 santimi) , ne socialais dienests, ne sociala komisija nav velejusies pasteidzinat nakamo GMI papiru kartosanu un ta ilgusi 45 dienas, tapec janvari GMI vispar nebija. Tie atsaka palidzet komunalos maksajumus, kaut vai segt elektribas paterina samaksu, jo iekrajot no 3.47 sanemtas naudinas izdevas pat samaksat 7 Ls par elektribu, tadejadi paliekot bada janvari , jo GMI birokrati kartoja vel februari. Un ta talak lidziga gara, kaut jau no janvara tika lugts socialam dienestam un socialajai komisijai palidzet kaut vai ar elektribas maksajumiem 7 Ls apmera, bet 15 jumija atnak vestule, kur tiek attiekts un tris lappuses ar meliem un izdomajumiem sevis attaisnosanai ieredni sacer, nesajedzot ka tas viss kas ar kajam gaisa sagriezts ir elementari pieradams, ka neatbilst patiesibai, bet siem darboniem, kuri nevizo pildit pienacigi savus komisijas loceklu uzdevumus tadag lieliem solisiem bus jaatstaj iesilditie kresli. So kafijotaju un plana galdina urbeju vardi ir Helvijs Valcis - priekssedetajs (kurs pirmdien laicigi neierodas uz komisiju, bet tresdien vel nav lietas kursa un iedzilinajies, ka pats paskaidro, par lemumu , kuru bija japienem jau pirmdien), Janis Grava - priekssedetaja vietnieks (kurs ne tikai ir nekompetents, kas ari komisija pie galda saka nevajag sos jusu papirus, tos atstumjot atpakal pat neiepazistoties at tiem, bet valak veic garu saraksti velkot laiku), Dace Baumane, Dina Kavlaka sekretare, kura ka izradas pildot papirus un dokumentus nemak pat rekinat un sniedz nepareizus skaitlus un ciparus, ka ari informaciju \" Patstavigas socialo lietu, veselibas un sabiedriskas kartibas komiteja \", kas saisinati \" Socialo lietu komiteja \", kura vel pienacigi visiem kopa \"sttradajot\" ir Dace Baumane, Aivars Bralis, Maris Ceirulis, Biruta Holodena, Ludmila Jevsejenkova, Gaida Kornilko, Anita Lauka, Iveta Puke, Irena Raskova, un Guntars Priediens , kuri visi kopa pilseta veicina socialas situacijas pasliktinasanos un genocidu pret Liepajas iedzivotajiem, jo vinuprat var iztikt ar 3.47 Ls (tris lati 47 santimi) menesi un par 15 Ls kurinat krasni un uz plits gatavot est var veselu gadu (kas manuprat neliecina par vinu veseligo domasanas veidu, kas atbilstu dzives realitatei) un var iztikt vispar bez elektribas, tapec vini jau no janvara rupejas lai 2009 gada 27 maija 11:00 to atslegtu, bet junija atsutitu vestuli, atrakstoties ar meliem un jau janvara lugumu palidzet segt elektribas maksajumus. Labi ka bija velesanas un jauna dome sos darbonisus parveles un komisijas durvis tiem bus slegtas uz visiem laikiem. Tads ir sis jautrais stasts par Liepajas pilsetas Sociala dienesta un neatkarigas Socialas komisijas darbu, kur dara visi (sanemot algas, samaksas, piemaksas, atmaksas, pateicibas no nodoklu maksataju naudas) bet rezultatu nav un atbildibu ari lidz sim nekadu nenes, ne par slikti paveiktajiem vai vispar nepaveiktajiem tiesajiem darba un komisijas loceklu pienakumiem. Cerams ka jauna Liepajas Dome , kas saks darbu 6 julija , izslaucis no visiem kaktiem sadus un lidzigus kreslu silditajus, kas nedara godu ne Liepajai, ne Liepajas Domes darba kopejai ainai. Lai Riga neatkartojas lidzigi scenariji ka Liepaja jau no 2008 gada oktobra !!! 

Boldrix  martins.stals@gmail.com  12:20  |  15.07.2009.

Rozentāle cenšas apturēt obligātās veselības apdrošināšnas ieviešanu - to nedrīgst pieļaut. Mans darba devējs apmaksā apdrošināšanu 80 Ls gadā. Savukārt sociālo nodokli no manas samazinātās algas nomaksā 290 Ls mēnesī (3480 Ls/gadā). Apdrošināšana man dod brīvību(praktiski neko nemaksāju), kad eju pie ārstiem, nododu analīzes vai guļu slimnīcā; Sociālais nodoklis ir priekš tam, lai valsts zāļu aģentūrai būtu 11 nomas automobīļi, lai gan viņi jau iespējams nopelna(neoficiāli) no zāļu tirgotāju peļņas. Daļu soc nodokļa ir jāizmaksā obligātās apdrošināšanas formā, bet daļa iekāsētās summas ir jānovirza pašvaldībām, kur tās apdrošinās tos kas nestrādā, pēc iesniegta iesnieguma. Ja to nedarīs drīz tad mūs sagaida milzīga medicīniska krīze, kas skars visas iesaistītās puses, arī tās kas šobrīd pelna. 

Ieva  romuls@apollo.lv  14:40  |  24.07.2009.

To ilgo gulēšanu nevarēs samazināt pirmkārt trīs iemeslu dēļ:1) slimnīcās ir problēmas ar diagnostiku un endoskopiskajām procedūrām, jo, lai arī aparāti ir, valdīšana to izmantošanu neapmaksā, tāpēc cilvēks, ja vien nav pie miršanas, guļ gultā dienām un pat nedēļām ilgi un gaida rindu; 2) slimnieki ir ielaisti, tātad prasa vairāk darba, taču neielaistiem daudzviet jau nosacīti treknajos gados slimnīcā tikt bija problemātiski, turklāt vēl jau ir vecais labais pārītis: liekā ķermeņa masa kombinācijā ar "cukuru" un "holesterīnu", kā arī tāds vai citāds prāta spēju zudums; 3) švakie ceļi- daudzas, pat ķiruģiski ārstējamas vainas varētu novērst stacionāri, taču kā lai izbraukā, turklāt par kādu naudu.... 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Veselības aprūpe  

     Kas notiek ar reformām un finansēm veselības aprūpē?

         Dalibnieki         


Autors: