Varbūt tādām attīstības prioritātēm jābūt, kādas būs, - dažādā veidā samazināt strādājošā ienākumus (līdz 0), tādā veidā samazinot strādājošā tēriņus? Nu varētu strādājošam būt savs nams, bet nebūs. Nebūs un viss. Tāds mazs blakusefekts Rīgas ekonomiskajā attīstībā. Šķiet arī pensijas piemaksu par darba stāžu vērtēs zemāk, liekot padomāt, kāpēc gan tiešām tu esi strādājis! Kāpēc gan tu, vecais, slimo, ja nevari to atļauties? Padomā, vai vēl vari tādu blakusefektu kā savu māju atļauties, būs tev tā vai nebūs? Kamēr dalīt ir ko, pārdale, protams, ir vajadzīga, jo daudz ir pavisam pavisam nabagu... Tāpēc pārdales pasākumi ir vajadzīgi. Tie ir vajadzīgi, bet tie ir sīkumi, uz ko koncentrēties vienkārši nedrīkst! Ilustrācijai iesaku padomāt, kur ir jānotiek attīstībai mazā uzņēmumā - uzņēmumā \cilvēks\. Cienījama vecuma cilvēkam, kuram sasolīt un saderēt azarts, zobus ik nedēļu pārskaitīt, atjaunot un atkal kādam dot - tā būs ekonomiskā attīstība? Koncentrēties uz zobu skaitu, šad tad atceroties ar iskapti līko? Man liekas, ka tiem (4+) sarakstiem jāparūpējas vismaz par prāta, kaut ekonomisku, attīstību, ne jau ar tās labklājības, kuras kā blakusefekta nav, cipariem jāspēlējas. 

ceru tiesam prioritate nebus cina ar iedomatam birokratijas problemam, kas nu tagad baigi bremzejot uznemejdarbvibu, kaut ka treknajos gados tas nevienu nebremzeja a tagad baigi:)))