Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 22.10.2019.
 

Vai Koķe melo par strukturālo reformu plāniem izglītībā?

Izglītība video_f grafiks doc

29.05.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 4
„Tātad es divreiz esmu prezentējusi – Ministru kabineta ārkārtas sēdē 24.aprīlī un šo pirmdien Nacionālās attīstības padomē – strukturālās reformas izglītībā un zinātnē, kurā ļoti skaidri ir pateikts, ka mērķis mums šīm strukturālajām reformām ir uzlabot izglītības kvalitāti, efektivizējot resursu izmantošanu,” izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe no Zaļo un Zemnieku savienības 27.maija publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” (KNL) atbildēja uz pārmetumiem par to, ka iedzīvotāji no ministrijas nav ieguvuši lakonisku un saprotamu dokumentu par strukturālajām reformām izglītības nozarē. T.Koķe secināja, ka laikam ir grūti teikt, ka ministrija nav kaut ko noformulējusi vai pateikusi. Tomēr ministrijas publiskotie dokumenti par plānotajām reformām liek apgalvot – tas tomēr ir iespējams.

T.Koķes minētais reformu mērķis teju vārds vārdā patiešām ir uzrakstīts ziņojumā par strukturālajām reformām izglītībā un zinātnē, ko viņa 25.maijā prezentēja Nacionālās attīstības padomē. Jautājums tikai – vai ar tajā plānotajiem soļiem to var nodrošināt un vai šie soļi ir definēti pietiekami detalizēti.

Kā viens no uzdevumiem mērķa sasniegšanai ir definēta pāreja uz finansēšanas principu „nauda seko skolēnam”. Vēlāk prezentācijā ir arī teikts, ka vidēji uz vienu skolēnu paredzēti 973 lati, taču nav atrodami nekādi aprēķini un izvērtējums par šīs summas lielumu un nepieciešamām izmaiņām turpmāko gadu perspektīvā. Vēl vairāk – KNL debatēs T.Koķe arī atzina, ka virtuālā modelēšana pašvaldībām tika veikta noteiktai summai, no kuras tagad, veicot budžeta grozījumus, piektdaļa ir jāņem nost. Ministre piekrita, ka mēs šobrīd nemaz nevaram pateikt pašvaldībām, no kurām sagaidām skolu tīkla plānošanu, cik liela nauda skolēniem sekos nākamgad. „Neviens nav pasargāts, ka 2010.gadā atkal ir kādi uzstādījumi, un visdrīzāk, ka šie uzstādījumi būs,” T.Koķe secināja. Jāpiebilst arī, ka Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds 2007.gada tehniskās palīdzības misijā ieteica subsīdiju par katru skolēnu noteikt pēc izglītības līmeņa – izdalot gan 1. – 4. klases, gan 5. – 9. klases, gan 10. – 12. klases skolēnus.

Ministrijas plāni ietver arī pedagoģisko likmju skaita optimizēšanu, pārejot no skolu finansēšanas principa uz skolēnu finansēšanas modeli. Diemžēl redzējuma par to, kādiem būtu jābūt šīs optimizēšanas rezultātiem, ziņojumā nav, un pēdējo nedēļu publiskā retorika starp ministrijas pārstāvjiem un izglītības darbinieku arodbiedrību parādīja, ka pilna skaidrība nav arī ārpus ziņojuma. Ministrija paredzējusi arī vienotu skolu tīkla plānošanu un pārvaldību, bet nav norādījusi konkrētus kritērijus, pēc kādiem plānošana būtu veicama. Viens no izglītības iestāžu konsolidācijas principiem būs sākumskolas un pamatskolas saglabāt „iespējami tuvu” bērnu dzīvesvietai – bet bez definējuma, cik kilometri ar šiem vārdiem būtu jāsaprot.

Virkne neskaidrību saglabājas arī par profesionālās izglītības satura attīstību. Piemēram, ministrija sola nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām un „ciešā sadarbībā ar nozaru pārstāvjiem” risināt izglītības attīstības jautājumus, satura, kvalitātes pārbaudes un kvalifikācijas piešķiršanas jautājumus. Kā tieši šīs „ciešās sadarbības” jēdziens nākotnē tiks interpretēts, nav konkretizēts, līdz ar to solījums paliek vispārīgs. Ministrija arī vēlas profesionālo skolu darbību padarīt vismaz par 20% resursefektīvāku – „apvienojot grupas, samazinot viena audzēkņa izmaksas u.tml.” Tas nedod iespēju uzzināt, pēc kādiem kritērijiem tad īsti tiks mainītas grupas, vai varbūt tā vietā tiks darīts pavisam kas cits. Tāpat ziņojumā ir iekļautas darbaspēka pieprasījuma ilgtermiņa prognozes līdz 2014.gadam, bet nav sniegts nekāds tālāks izvērtējums, vai un kā to dēļ tiks mainīts profesionālās un augstākās izglītības mācību saturs un valsts finansējums.

Jāšaubās, vai šāds reformu plāns, kurā nav skaidrības un pamatojuma ne par naudu, kam jāseko skolēnam, ne par izglītības saskaņošanu ar darba tirgus vajadzībām, ne plānu nākamajam gadam, ne izvērtējuma par kvalitāti, pieejamību un noslodzi, būtu uzskatāms par pilnvērtīgu. Un jāsecina, ka sabiedrība no šī plāna nevar uzzināt, kādas izmaiņas visos izglītības līmeņos to gaida nākamgad un tālākajos gados.


Video: Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (Zaļo un Zemnieku savienība) apgalvo, ka ir divreiz prezentējusi strukturālās reformas izglītībā un zinātnē. T.Koķe stāsta, kādas izmaiņas ir paredzētas profesionālās izglītības sistēmā, bet iebilst, ka tās iedzīvināt vienā vai divos mēnešos nav iespējams. Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšsēdētājs Andris Lauciņš atzīst, ka pirms gada padome piedāvāja valdībai veikt būtībā tādas pašas izmaiņas arodizglītības sistēmā kā tagad un gada laikā ir noticis tikai tas, ka valdības pusē ir atrastas „daudz dzirdīgākas ausis”. T.Koķe prognozē, ka uz 2010.gadu būs jauni uzstādījumi pašvaldībām, cik liela nauda sekos skolēniem. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 27.05.2009.)

Tatjanas Koķes prezentācija Nacionālās attīstības padomē „Ziņojums par strukturālajām reformām izglītībā un zinātnē”

Informatīvais ziņojums „Par Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda tehniskās palīdzības 2007.gada 11. – 22.jūnija misijas rezultātiem”



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: