Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 22.09.2019.
 

Kāpēc Latvijā „zaļā enerģija” ir dārgāka nekā citās valstīs?

Enerģētika video_f

21.05.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
20.maija publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” starp dalībniekiem izvērtās asas debates par jautājumiem, kas ir saistīti ar „zaļās enerģijas” iepirkšanas tarifiem un citiem iespējamiem valsts atbalsta mehānismiem, kā arī Eiropas prasībām vai, tieši otrādi, to neesamību. Tā ekonomikas ministrs Artis Kampars („Jaunais laiks”) izteica uzstādījumu, ka mums ir jāiet uz tarifiem, kas ir līdzīgi kā „vidēji Eiropā”. Taču Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Ivars Zariņš pauda komisijas uzskatu, ka arī A.Kampara iecerētie tarifi ir „nozīmīgi par augstu”.

I.Zariņš minēja salīdzinājumus ar Lietuvu un Igauniju un secināja, ka caurmērā visi Latvijas iecerētie tarifi ir nozīmīgi augstāki, ko apliecina arī ažiotāža, kas radusies ap šo biznesu. Citādi secinājumi pēc Latvijas salīdzināšanas ar kaimiņvalstīm radās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājam Ventam Armandam Krauklim (Tautas partija), kurš apgalvoja, ka lietuvieši un igauņi politiskajā līmenī ļoti labi saprot, ka ar pašreizējo atbalstu nesasniegs tos mērķus, ko „ir uzlikusi” Eiropas Komisija, jo, nepalielinot atbalstu, viņiem nav projektu.

Taču Eiropas Komisijas speciālais padomnieks enerģijas jautājumos Juris Ozoliņš iebilda šādam uzstādījumam par Eiropas prasībām. Viņš uzsvēra, ka dalībvalstis savas saistības ir uzņēmušās pašas un pēc sevis izvēlētiem kritērijiem, ka tā ir tikai politiska apņemšanās un nekas vairāk. J.Ozoliņš diskutēja ar V.A.Kraukli par to, vai kvotas ir „pilnīgi absurds lielums” vai nav. Bet J.Ozoliņš atklāja savu viedokli, ka „zaļās enerģijas” cenas noteikšanu nav diktējuši profesionāļi, bet gan „politiķa rociņa”, jo šīs cenas ir pārspīlētas – kas arī izraisa šķietamo nepieciešamību pēc kvotām.

Tam, ka iepriekš cenas bija izvēlētas neadekvāti augstas, piekrita arī Atjaunojamo energoresursu konfederācijas prezidents Jevgeņijs Kisiels un Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš, taču satiksmes ministram Kasparam Gerhardam („Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK), kurš bija ekonomikas ministrs laikā, kad tarifi tika noteikti, uz to lielumu bija atšķirīgs skatījums. Viņš uzsvēra, ka citur Eiropā „zaļās enerģijas” ražotājiem ir arī citi atbalsta mehānismi, piemēram, pieslēgumam vai iekārtu iegādei, kamēr Latvija piedāvā tikai atbalsta tarifu. Arī „BK Enerģija” īpašnieks Jānis Sprinovskis uzsvēra šo aspektu, prasīdams, lai ministrija vispirms saliek visus bonusus un tikai tad salīdzina cenas ar citām Eiropas valstīm. Viņš apgalvoja, ka Latvijas tarifi tādā gadījumā „ne tuvu” vairs nebūtu galvgalī. Taču J.Sprinovskis, piesaukdams Austriju, Vāciju, Čehiju un Dāniju, nevarēja atbildēt uz I.Zariņa jautājumu, kādi bonusi ir mūsu kaimiņvalstī Igaunijā.

Atsaukšanos uz Eiropas prasībām I.Zariņš nosauca par aizbildināšanos un ierosināja pārskatīt Latvijas „zaļuma” palielināšanas saistības, uzsverot, ka mēs jau tā šai jomā Eiropā esam līderi.

Video: Artis Kampars, Ivars Zariņš, Vents Armands Krauklis, Juris Ozoliņš, Kaspars Gerhards, Jevgeņijs Kisiels, Andis Kārkliņš un Jānis Sprinovskis par „zaļās enerģijas” tarifiem Latvijā un Eiropā, kā arī Eiropas prasībām atjaunojamo resursu izmantošanā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 20.05.2009.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: